No šķietami pārtikušā, politiski un ekonomiski stabilā 2006. vēlēšanu gada nonācām dziļā ekonomiskā un iekšpolitiskā krīzē. Jau no pirmā 9.Saeimas darbības gada liela sabiedrības daļa un arī vairākas politiskās partijas prasīja Saeimas atlaišanu.
Šīs Saeimas laikā notika trīs tautas nobalsošanas. Sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja un arī šobrīd uzrāda vēl nebijušu uzticības trūkumu valsts varai. Daudzās iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības joprojām negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai. Vienlaikus 9.Saeimai bija jāizdara nopietna izšķiršanās par Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas pasākumiem un saistību uzņemšanos pret starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos tiem deputātiem, kas, balsojot par visai valstij izšķirošiem lēmumiem, spēja nolikt malā politiskās ambīcijas, starppartiju nesaskaņas un rīkoties valstiski atbildīgi.
9.Saeima daudz laika veltīja ekonomiskās situācijas risināšanai un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, taču Saeimai nav izdevies atjaunot iedzīvotāju uzticību valsts varai un pārvaldei. Pat vairāk – atsevišķi lēmumi raisa pamatotas bažas par to atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm.
Apsveicami, ka 9.Saeima atbalstīja atteikšanos no tā saucamā lokomotīvju principa partiju vēlēšanu listēs, uzlaboja partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību, kā arī nostiprināja civildienesta politiskās neitralitātes principu. Taču Saeimas darba kārtībā ik pa brīdim parādās atsevišķi likumi, kuru virzībā saskatāma šauru interešu lobēšana, piemēram, drošības iestāžu likumi, „mutatis mutandis”, Kredītiestāžu likuma grozījumi. Arī šodien jūsu darba kārtībā ir likumi, kuros ar atpakaļvērstu spēku tiek nodrošināta zemes privatizācijas vērtības krasa samazināšana. Es aicinu deputātus apdomāt un noraidīt šos likumprojektus, nebalsot par iespējamu valsts nozagšanu.
Vēlos arī atzīmēt, ka pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Diemžēl Satversmē joprojām nav efektīva mehānisma parlamentāru krīžu risināšanai, kāds ir citu parlamentāru valstu konstitūcijās. Satversmē ir jāparedz Valsts prezidentam tiesības ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas, nerīkojot tautas nobalsošanu. Tāpat, neapšaubot likumdevēja kompetenci lemt par augstu valsts amatpersonu apstiprināšanu, jāatzīst, ka vairāki lēmumi sabiedrībai palika neizprotami un neizskaidroti. Tas liecina, ka vēl ir ejams garš ceļš sabiedrības uzticības atgūšanai un demokrātijas principu nostiprināšanai.
Godātie deputāti!
Saeimas darbību pēdējā gadā un īpaši pēdējās dienās, protams, ietekmē vēlēšanu tuvums. Es saprotu, ka šis laiks nopietni ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu parlamentā. Saprotu arī to lielo kārdinājumu pakļauties īstermiņa interesēm, labi izskatīties vēlētāju acīs, gūt pozitīvus punktus, kritizējot citus, nevis izvirzot un aizstāvot savu piedāvājumu. Es to visu saprotu, taču vēlos jūs brīdināt, ka jūsu lēmumiem var būt nopietnas negatīvas sekas. Vēlos atgādināt, ka jūsu darbību Saeimā vēro gan Latvijas, gan starptautiskā sabiedrība.
Jūsu šodienas un rītdienas darbības var ietekmēt valsts nākotni vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā. Es aicinu jūs domāt un rīkoties valsts ilgtermiņa interešu vārdā.
Daudzi eksperti Latviju min kā piemēru veiksmīgai izkļūšanai no krīzes, spējai mobilizēties un pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus. Taču joprojām pastāv risks pašiem visu sabojāt. 2008.gada beigu un 2009.gada sākuma situācija var atgriezties. Joprojām Latvijai ir augsti budžeta deficīta rādītāji. Mums ir jāmācās tērēt tik, cik paši spējam nopelnīt.
Mums ir jāizpilda savi mājasdarbi Latvijas iedzīvotāju, Latvijas tautas, un nevis starptautisko aizdevēju interesēs. Ir kļūdaini nepieciešamos tautsaimniecības stabilizēšanas pasākumus pamatot vienīgi ar starptautisko aizdevēju prasībām. Tā mēdz rīkoties gan likumdevēja, gan izpildvaras pārstāvji situācijā, kad pietrūkst pašapziņas, drosmes un kompetences aizstāvēt savu pozīciju. Mēs nepildām Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu tikai tāpēc, ka kāds mums to liek. Mēs to pildām, lai izlabotu pašu pieļautās kļūdas un līdzsvarotu savus izdevumus ar ienākumiem.
Mēs sekmīgi ārstējam šo slimību, ko saucam par ekonomisko krīzi. Tomēr tas, ka drudzis ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka ārstēšanos var pārtraukt. Ir jāpanāk pilnīga ekonomikas atveseļošanās!
Šajā priekšvēlēšanu laikā daudz dzirdam, ko partijas nedarīs, kādas ir to „sarkanās līnijas”, bet pārāk maz dzirdam - ko tās darīs! Es aicinu visus deputātus, kuri ir iesaistījušies priekšvēlēšanu sacensībā, sniegt vēlētājiem kompetentu, saturisku un pamatotu piedāvājumu - sacensties par labāko ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju.
Godātie klātesošie!
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai runātu par atsevišķiem uzdevumiem jeb izaicinājumiem, kuri, manuprāt, ir būtiski, lai Latvija turpmāk attīstītos kā labi pārvaldīta un ekonomiski veiksmīga valsts. Esmu vairākkārtīgi runājis par šiem uzdevumiem jau iepriekš, bet uzskatu, ka priekšvēlēšanu laikā ir nozīmīgi tos atkārtot tieši šajā Saeimas auditorijā.
Pirmkārt, mums jārada priekšnoteikumi, lai Latvijas valstij būtu nākotne – Latvijas tautas nākamā paaudze.
Demogrāfiskie procesi ļoti nopietni apdraud valsts un tautas ilgtermiņa nākotni. Dzimstības līmenis un apjomīgā emigrācija nespēj nodrošināt pilnīgu paaudžu nomaiņu. Demogrāfiskā situācija būtiski ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un valsts pensiju sistēmu. Latvijā ir vislielākais vientuļo māšu skaits Eiropā. Vecāku – parādnieku, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem, ir vairāk nekā vienā gadā piedzimušu bērnu. Turklāt lielākai daļai bērnu namos ievietoto bērnu ir dzīvi un darbspējīgi vecāki.
Lai šo situāciju labotu, nepietiks tikai ar māmiņu algām. Mums ir vajadzīgas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā. Arī pārdomāta lauku attīstības stratēģija, lai novērstu cilvēku aizbraukšanu no valsts un radītu apstākļus, lai jau aizbraukušie vēlētos atgriezties un pielietot savu iegūto pieredzi un zināšanas Latvijas labā ir pirmā nepieciešamība.
Jūs jautāsiet – kā to izdarīt? Nav jāizgudro divritenis no jauna. Gan Skandināvijas valstu, gan Īrijas pieredze rāda, ka ar mērķtiecīgu un ilgtermiņā orientētu valsts politiku to var izdarīt!
Nākamās divdesmitgades pirmais lielais uzdevums ir panākt, lai Latvijā ģimene vēlas un var izaudzināt divus un vairāk bērnus, lai bērniem ir pieejama kvalitatīva izglītība, lai lauku un pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja atrast sev piemērotu darbu un Latvijas iedzīvotāji nepamestu savu valsti. Tāpēc, godātie politiķi, kāds ir jūsu pārstāvēto politisko partiju piedāvājums, kā to panākt? Šodien nepietiks tikai ar lozungiem un deklarācijām, nepieciešams konkrēts rīcības plāns.
Otrkārt, mums jāmāk saprātīgi pārvaldīt savu valsti.
Saprātīga pārvaldīšana nenozīmē valsts iekārtas formas maiņu, vēlēšanu sistēmas maiņu vai pāreju no parlamentāras demokrātijas uz prezidentālu valsti. Pašas par sevi formas izmaiņas neko nedos. Būtiskas izmaiņas ir nepieciešamas pašā saturā. Pastāv viedokļi par vēlēšanu sistēmas maiņu, taču nedomāju, ka problēma ir Latvijas vēlēšanu sistēmā. Briti, kuri jau vairākus gadsimtus izmanto mažoritāro sistēmu, šobrīd uzsākuši diskusijas par pāreju uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tiek atzinīgi vērtētas mūsu vēlētāju tiesības ietekmēt partiju piedāvātos deputātu kandidātu sarakstus ar plusiem un mīnusiem. Daudzu valstu vēlētājiem tādu iespēju nav.
Manuprāt, Latvijā nav vajadzīga vēlēšanu sistēmas maiņa, bet ir nepieciešamas izmaiņas, kas pastāvošo vēlēšanu sistēmu padarītu par patiesi proporcionālu. Tā būtu pāreja uz mazākiem un vairākiem vēlēšanu apgabaliem nekā tie ir šobrīd, kā arī vēlētāju reģistra ieviešana visām vēlēšanām, kas notiek Latvijā.
Es uzskatu, ka ir iespējams panākt kvalitatīvas izmaiņas pastāvošās valsts iekārtas ietvaros, pilnveidojot valsts pamatlikumu ar mūsdienu laika garam atbilstošiem grozījumiem. Lai nodrošinātu kompetentu un politiski neitrālu profesionāļu nonākšanu atbildīgos valsts amatos un izvairītos no šī procesa nevajadzīgas politizēšanas, es atbalstu Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu attiecībā uz politiski neatkarīgo valsts amatpersonu izvirzīšanu un apstiprināšanu. Runa ir par tiesībsarga, Satversmes tiesas tiesnešu, Valsts kontroliera, Latvijas bankas vadītāja izvirzīšanu un apstiprināšanu amatā.
Tāpat esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un arī atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem.
Pēc 10.Saeimas vēlēšanām būs arī jāveic nopietna analīze, vai līdz šim veiktie pilnveidojumi priekšvēlēšanu aģitācijas un vēlēšanu norises regulējumā ir pietiekami, lai nodrošinātu vēlētāju gribas izpausmi atbilstoši augstākajiem demokrātijas standartiem. Lai dotu vēlētājiem iespēju vēlēšanu dienā izteikt atbalstu konkrētām pozīcijām un pilnvarotu nākamos tautas priekšstāvjus tās īstenot, es aicinu politiskās partijas izteikties par šiem jautājumiem gan priekšvēlēšanu programmās, gan publiskās diskusijās.
Godātie deputāti!
Pirms gada, stāvot jūsu priekšā, es jau teicu, ka esam slikti pārvaldījuši mūsu valsti, bieži kļūdījušies, brīžiem ir pietrūcis politiskās gribas un saimnieciskās tālredzības. Mēs esam bijuši veiksminieki nacionālās valsts institūciju atjaunošanā, taču ir noticis tā, ka esam pazaudējuši tautas uzticību tām. Mums dažreiz ir trūcis kompetences un profesionalitātes. Taču daudz biežāk trūcis arī nesavtības un krietnuma.
Mūsu valsts institūcijām ir jāstrādā efektīvāk. Latvijai globālās ekonomikas apstākļos būs jākonkurē ar citām valstīm arī ar efektīvākas valsts pārvaldes rādītājiem. Tāpēc mums būs nepieciešami profesionāli, labi izglītoti un politiski neitrāli ierēdņi, kas līdzsvarotu politisko lēmumu pieņemšanas procesu ar kompetentu un profesionālu pieeju. Ierēdņi, kuriem jāgādā par valsts pārvaldes lēmumu atbilstību valsts interesēm, to kvalitāti un pēctecību.
Latvijas iedzīvotājiem - tautai - daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. Tās ir ne tikai tautas tiesības, bet arī pienākums. Tieši pilsoniski izglītots indivīds spēj uzņemties atbildību aktīvi lemt par sev un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tā ir būtiskākā atšķirība starp pilsoni un iedzīvotāju, kas nav integrējies vietējā sabiedrībā un nepiedalās tās politiskajos procesos.
Dāmas un kungi , atkārtošu vēlreiz!
Brīvības divdesmitgades ieguvums ir nacionāla valsts, taču turpmāk Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana būs iespējama tikai tad, ja mēs iemācāmies paši saprātīgi to pārvaldīt.
Treškārt, saprātīga valsts pārvaldīšana nav iespējama bez spējas sadarboties.
Tas attiecas gan uz politisko vidi, gan uz sabiedrību. Mēs esam mēģinājuši saliedēt un apvienot dažādas sociālās un etniskās grupas. Tomēr joprojām pastāv vecuma diskriminācija darba tirgū, izteikta ienākumu nevienlīdzība. Turpinās sabiedrības iedalīšana latviski un krieviski runājošajos. Diemžēl šī etniskā iedalījuma tendence joprojām vērojama politisko partiju nostājā. Partijām ir jāformulē sava ideoloģiskā identitāte, nevis etniskā piederība elektorāta grupām.
Joprojām nav vienotas izpratnes, ka arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda nav latviešu, ir un būs mūsējie un ir vajadzīgi valstij! Savukārt citu tautību Latvijas iedzīvotājiem ir jāapzinās sava piederība Latvijas valstij un valsts valodai. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un dalīties! Tāpēc es apsveicu politisko partiju konsolidācijas procesu.
Lielāka savstarpējā sadarbība un atbalsts ir mūsu spēks! Tas mums vēl ir jāapgūst!
Ceturtais izaicinājums ir spēja nodrošināt mūsu valsts ekonomikas veiksmīgu attīstību.
Pretējā gadījumā valsts nespēs nodrošināt nedz kvalitatīvu sociālās sistēmas, nedz izglītības un veselības aprūpes funkcionēšanu. Tāpēc, cienījamās deputātes un godātie deputāti, vēlos jūs uzrunāt par tiem konkrētajiem lēmumiem, kuri politiķiem būs jāpieņem tūlīt pēc 10.Saeimas vēlēšanām. Tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk dzirdam apgalvojumus, ka mums starptautiskā aizdevuma programma nav nepieciešama. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, dzirdot šādus bezatbildīgus situācijas vērtējumus. Neskatoties uz pozitīvo ekonomikas atveseļošanās tendenci, prognoze var izrādīties mānīga vai pārvērtēta.
Ekonomisko lēmumu pēctecības un tautsaimniecības stabilitātes vārdā ir jāturpina īstenot valsts pārvaldes strukturālās reformas, valsts budžeta izdevumu samazināšana, valsts eksporta spēju uzlabošana, nodokļu restrukturizācija un citi ekonomikas stabilizācijas programmas pasākumi.
Valstij ir grūti sniegt ticamu solījumu uzņēmējiem un investoriem, ka netiks palielināts nodokļu slogs, ja tās budžetā joprojām ir ievērojams deficīts. Augsts valsts budžeta deficīta līmenis kā likums parasti kļūst par iemeslu lēmumiem par nodokļu paaugstināšanu šī deficīta segšanai. Tāpēc Ministru kabinetam būtu jāstrādā, lai maksimāli sagatavotu valsts budžeta aprises jaunievēlētai Saeimai. Tomēr es neatbalstu kādu konkrētu termiņu noteikšanu likumos, līdz kuriem aizejošai valdībai ir jāiesniedz Saeimā valsts budžeta projekts, pašiem skaidri zinot, ka to pārstrādās un labos jau cita – jaunās Saeimas apstiprināta valdība.
Godātie deputāti!
Dāmas un kungi!
Rīgas pilī pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc nodokļu struktūras izmaiņām. Taču pietrūkst konkrētības - noteikta detalizēta piedāvājuma un pasākumu plāna.
Nav šaubu - nodokļu politika ir būtisks elements ekonomikas attīstībai. Tai ir jāspēj sekmēt darba vietu izveidi un investīciju piesaisti. Taču pats svarīgākais - prognozējama nodokļu politika ir viens no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret ēnu ekonomiku. Uzskatu, ka politisko partiju piedāvājumiem nodokļu politikas pilnveidošanas jomā argumentēti jāatbild uz jautājumiem, kas ir saistīti gan ar nodokļu sloga sadalīšanu, ievērojot sociālā taisnīguma principu, gan ar ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, gan ar nodarbinātības veicināšanu.
Godātie klātesošie!
Šie ir jautājumi, kuri būs jārisina 10.Saeimai. Šie ir arī jautājumi, uz kuriem atbildes vēlētāji vēlas atrast politisko partiju priekšvēlēšanu programmās. Šīm atbildēm ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai vēlētāji pie vēlēšanu urnām varētu sniegt savu vērtējumu.
Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzrunātu arī vēlētājus. Prasīsim no politiķiem lietišķas un konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, nevis ietekmēsimies no krāšņiem šoviem un efektīvām reklāmām! Izmantosim savu balsi gudri, jo mūsu Latvijas liktenis ir mūsu rokās! Šīs vēlēšanas un 10.Saeimas sastāvs būs mūsu atbildības un pilsoniskā brieduma mērs!
Dāmas un kungi!
Man joprojām bieži jautā - nosauciet Latvijas mērķi. Un es atkal un atkal atkārtoju - mūsu mērķis ir saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta. Un es esmu pārliecināts, ka mēs varam šo mērķi sasniegt!
Cienījamās deputātes!
Godātie deputāti!
Es esmu pārliecināts, ka ikviens no Jums ir sācis savu darbu Saeimā apņēmības pilns un ar labiem nodomiem strādāt savas tautas labā. Jums liktenis bija lēmis grūtu un izaicinājumiem pilnu laiku.
Vēlos izteikt savu pateicību visiem Saeimas deputātiem, Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un īpaši Saeimas priekšsēdētājam Daudzes kungam, un Saeimas Prezidijam par sadarbību un izpratni Latvijas valstij būtiskos jautājumos!
Kopīgais darbs nav beidzies – tas turpinās.
Paldies jums par uzmanību!
