Latvijas prezidents: Labdien, godājamie žurnālisti! Man ir patiess prieks šodien redzēt Somijas prezidenti Halonenu šeit gan Rīgas pilī, gan Rīgā, gan Latvijā. Starp mūsu valstīm ir ļoti labas attiecības – ne tikai starp mums kā prezidentiem, labas attiecības starp valdības vīriem, labas attiecības ir starp kultūras cilvēkiem, labas attiecības ir starp nevalstiskajām organizācijām, un tā es varētu skaitīt vēl un vēl.
Tomēr šī ir oficiāla vizīte un mēs vispirms runājām par ekonomiku. Mēs runājām par ekonomiku, kas skar abas valstis katru atsevišķi, un skārām jautājumus par ekonomiku tieši mūsu abu valstu sadarbībā. 2009.gadā mūsu importa-eksporta apjomi ievērojami kritās, un šīsdienas biznesa forums būs varbūt tieši tas pagrieziena punkts, kad mēs sāksim iet atkal augšup. Restrukturizētas tiks ne tikai valsts pārvaldes, veselības aprūpe un citas lietas, bet pats būtiskākais ir restrukturizēt tieši mūsu valsts ekonomiku, mūsu ekonomisko sadarbību – to, kas ir nepieciešams tieši šodien un kas būs nepieciešams rīt un parīt, lai ekonomikas ne tikai atkoptos, bet sāktu arī attīstīties.
Dienaskārtībā mēs apskatījām kopējos jautājumus par to, kā mēs redzam Eiropas ārējā dienesta veidošanos, kas mūs šai procesā apmierina, kas mums liekas par daudz un kas mums liekas svarīgs kā Eiropas kopējā politika pasaulē. Šī bija ļoti konstruktīva tikšanās. Mums ar prezidenti Halonenu būs vēl daudz tikšanos gan šodien, gan rīt, un tās būs veltītas Somijas tautai un Latvijas tautai.
Somijas prezidente: Pirmkārt, vēlos pateikt angliski – ir ļoti vienkārši, ka mēs varam cits ar citu sarunāties angliski. Taču tagad es runāšu somiski. Man ir prieks būt atkal Rīgā, Latvijā. Es no rīta, pirms izbraukšanas, savam vīram arī pateicu, ka mums ir jāatceras, ka šī ir valsts vizīte un mums vajadzētu uzvesties mazliet svinīgāk nekā parasti. Mēs arī zinām, ka Latvijas prezidents un viņa kundze ir bijuši Somijā vairākas reizes un mums ir izveidojušās dabīgas, uzticīgas savstarpējās attiecības. Bet, kā jau teica Latvijas prezidents, tādas attiecības izveidojušās ne tikai starp prezidentiem un ministriem, bet arī somi un latvieši satiek cits citu aizvien vairāk. Mēs esam viena daļa no Baltijas jūras ģimenes. Tādēļ tas, kas notiek Latvijā, Somijā vairāk nav tik eksotisks, kā bija pirms dažiem desmitiem gadu. Un es ticu, ka mums šajā ziņā ir vēl daudz darāmā. Es ļoti atklāti teikšu, ka somi ir vairāk bijuši Igaunijā, kas ir mūsu tuvākais kaimiņš – tikai 15 minūtes ar helikopteru. Tomēr esam ļoti lielā ātrumā virzījušies uz Latviju. Somijas uzņēmumi Latviju uzskata par svarīgu, ka mēs pēcpusdienā šeit kopā biznesa seminārā varam apstiprināt ticību ekonomiski labākai nākotnei. Tā ir reālistiska ticība. Tas nāk ar lielu darbu.
Labi ir arī tas, ka mēs esam partneri ne tikai pie Baltijas jūras, bet arī Eiropas Savienībā, kas sāk īstenot Lisabonas līgumu. Protams, mums ir kopīgi izaicinājumi – klimata pārmaiņas, globalizācija un citi jautājumi. Taču es ticu, ka mēs atradīsim arī citas sadarbības nozares.
Prezidents Zatlers ļoti labi aprakstīja mūsu sarunas, tāpēc es gaidu šīs vizītes turpinājumu arī nākamajā dienā. Tas dod mums daudz vairāk iespēju divpusējām brīvām sarunām.
Jautājums: Man ir jautājums Halonenas kundzei. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze un to, kā valdība cenšas to pārvarēt, vai, Jūsuprāt, tas ir iedragājis Latvijas reputāciju un vai Latvija, Jūsuprāt, ir uzticams partneris?
Somijas prezidente: Ekonomikas krīze ir ikdiena ikvienam no mums. Šajā ziņā Latvija nav īpašā situācijā. To, ko Latvija krīzes sakarā ir darījusi starptautiskā jomā, mēs izskatām par veiksmi – jūsu valdība un parlaments, kā arī tauta sadarbojas. Tas ir mūs pārliecinājis, ka tā notiks arī turpmāk. Abās valstīs – gan Somijā, gan Latvijā – uzņēmumi strādā tirgus ekonomikas apstākļos. Protams, gan Somijā, gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā, īpaši eiro zonas valstīs, mums ir daudz jādara stabilizācijai, bet es ticu, ka sliktākais ir aiz muguras. Jūs neesat zaudējuši savu reputāciju. Es zinu, ka jūs esat rīkojušies ļoti atbildīgi. Somu uzņēmumi arī tagad ir paplašinājuši investīcijas Latvijā, neskatoties uz to, ka tirdzniecības apjoms ir samazinājies. Katrā ziņā reputācija ir laba. Jādara liels darbs, lai tā tas būtu arī nākotnē. Un šī vizīte arī to apstiprina.
Jautājums: Halonenas kundze, man ir jautājums nedaudz personisks – ar kādām sajūtām Jūs lasāt un skatāties ziņas par „British Petroleum” traģēdiju Amerikā, ņemot vērā to, ka ir plāni par „Nord Stream” gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā?
Somijas prezidente: Varbūt mēs vispirms sāksim ar to, kas mums vides aizsardzībā ir jāņem vērā – mums ir daudz jāmācās. Mēs uzreiz, pašā sākumā, kad sākās runas par „Nord Stream”, teicām, ka tā ir daļa no Eiropas enerģijas politikas. Par šādiem cauruļvadiem, kas iet jūras dibenā, ir iepriekšējā pieredze, un speciālisti saka, ka to var uzbūvēt droši. Mums nav nekādu politisko komentāru par šo lietu. Kā esam norādījuši, mūsu mērķis ir Eiropas kopīgais enerģijas tirgus, un Krievija ir viena daļa no tā. Taču mēs prasām ļoti stingri ievērot vides aizsardzības jautājumus. Interesanti ir tas, ka vairākas citas valstis sākumā bija daudz stingrākas pret šo jautājumu, bet tad pirmās deva savu atbildi. Mēs ievērojam savu likumdošanu un, protams, mēs ļoti precīzi sekosim arī tam, kā viss tiks īstenots. Eiropas enerģijas tirgus ir daudz plašāks jautājums nekā tikai viena gāzes caurule. Ceru, ka mēs varēsim turpināt sadarbību, lai stiprinātu Eiropas enerģijas tirgu, lai tas būtu atklātāks, lai veicinātu patiesu konkurenci. Tas ir ļoti labi, ka Latvija šeit ir spērusi soļus uz priekšu.
Kas attiecas uz Meksikas līča jautājumu, tas ir viens rādītājs, ka darbā zem jūras ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Protams, gāzes sadarbības ietvaros Eiropas ziemeļu daļā, tur, kur piedalās arī Krievija, Norvēģija un arī starptautiskie uzņēmumi, šajos ģeogrāfiskajos apstākļos drošība ir jāpalielina. Papildus ir jāstrādā arī ar atjaunojamās enerģijas avotiem, daudz jādara ar tehnoloģijām atjaunojamās enerģijas jomā, jābūt rūpīgiem. Es plašāk skatos uz šo jautājumu, ne tikai gāzes cauruļvadu, kas patlaban tiek īstenots.
Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Ir ieteikts pāriet uz progresīvo nodokli un krīzes laikā pievērst vairāk uzmanības nabadzīgajiem. Kāds ir Latvijas prezidenta viedoklis par nodokļu sistēmu – vai tā pietiekami atbalsta mazāk nodrošinātos? Savukārt Somijas prezidentei jautājums, kāds ir viņas viedoklis?
Latvijas prezidents: Protams, prezidents nav tas, kas nosaka nodokļus sistēmu Latvijas valstī – to nosaka parlaments. Par progresīvo ienākuma nodokli ir bijušas diskusijas šī gada sākumā. Tomēr atbalsts progresīvajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim nebija tik liels, lai viņu ieviestu, jo tas skāra tikai nelielu daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Bet ja Jūs jautājat manas domas, tad es katrā ziņā esmu par progresīvu nekustamā īpašuma nodokli, jo tieši tas vairāk noņemtu slogu no maznodrošinātajiem cilvēkiem un liktu uz tiem, kam ir vairāk naudas, lielāka bagātība, maksāt valsts budžetā vairāk.
Somijas prezidente: Kas attiecas uz manu pieredzi nodokļu politikā, jāsaka, ka es neesmu finanšu ministre, taču desmit gadus biju ministre vairākās ministrijās un arī vairāk nekā 20 gadus parlamentā. Sabiedrībā nepieciešami tie, kas ienes nodokļus, lai rūpētos par tautu un lai varētu darboties uzņēmumi. Un tas ir ienākuma nodoklis. Progresīvo nodokli ir akceptējušas visas puses, bet paliek jautājums, kā to regulēt iekšēji, kā izskatās šīs detaļas, kur ir lielo ienākumu robeža. Pašreiz tomēr vairāk runā par to, vai mēs varētu ieviest citus nodokļus, kas tajā pašā laikā pozitīvi ietekmētu vides politiku. Nodokļu palielināšana ka vienīgais līdzeklis nav pārāk demokrātiska, jo šajā gadījumā vienādi maksā gan nabadzīgie, gan bagātie. Tomēr kopumā būtu interesanti, lai latvieši iepazītos ar Ziemeļvalstu nodokļu sistēmu. Vairāk jāiegulda skolu sistēmā, veselības aizsardzībā. Šeit ministrijām noteikti būtu ļoti interesanti parunāties.
Jautājums: Latvija ir bijis kā labs budžeta taupīšanas piemērs Grieķijai, tomēr bezdarbs Latvijā ir diezgan liels, palielinās nabadzīgo skaits un cilvēki vairāk netic valsts institūcijām. Kas būtu pozitīvais Latvijas modelī, ko vajadzētu ievērot Grieķijai?
Latvijas prezidents: Ja mēs vērtējam bagātību pēc tautas radošuma, strādīguma un mīlestības pret savu zemi, tad Latvijā dzīvo bagāta tauta. Ja mēs vērtējam patieso labklājības stāvokli, tad būtu nekorekti salīdzināt Latviju ar Grieķiju, jo Grieķija daudz ilgāku laiku nekā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu savai attīstībai un ir sasniegusi tik, cik pati ir spējusi sasniegt. Kur būtu jāņem piemērs – to, cik disciplinēta bija gan Latvijas valdība, gan Latvijas iedzīvotāji, lai krīzes brīdī vadītu savu valsti. Jo valsts ir jāvada arī grūtos un kritiskos apstākļos. Šajos pēdējos nu jau gandrīz divos gados mums tas ir izdevies tāpēc, ka cilvēki spēj saprast valdības lēmumus, pat grūtos, lai arī cik grūti to bija saprast sākumā, un sajust varbūt arī pirmos asniņus, ka arī bezdarbs, lai cik liels arī tas būtu Latvijā, pēdējos divos mēnešos ir pirmo reizi samazinājies, kaut nedaudz, bet ir samazinājies. Tātad faktiski Latvija pēc dažiem gadiem varētu būt veiksmes stāsts par to, kā vadīt savu valsti grūtos un kritiskos ekonomiskajos apstākļos.
Somijas prezidente: Es vēlētos piebilst, ka visā Eiropas Savienībā būtu labi atcerēties to, ka nevar apēst vairāk, nekā tiek pelnīts, nevar lietot vairāk par esošajiem līdzekļiem. Jātaupa ir tad, kad ir labi laiki, lai sliktajos laikos būtu nauda. Grieķija nav īpaši slikts piemērs, bet slikti bija tas, ka viņi sniedza nepareizus datus. Gan lielās, gan arī mazās valstīs ir bezrūpība un neprecizitātes. Eiropas Komisijai šajā gadījumā jābūt saimniekam un jāsaka, ka nepietiek ar to, ka apsola, bet arī jādara tā, kā ir apsolīts. Gan Latvijā, gan arī vairākās citās jaunajās valstīs ir jāpierod jau no paša sākuma pie paškontroles. Bet tas attiecas uz mums visiem. Grieķijai tagad jāpacenšas, un mēs arī palīdzēsim grieķiem.