Labdien, ir noslēgusies Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Rasmusena kungu. Dodu vārdu Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Valsts prezidents: Ģenerālsekretāra kungs, paldies par šo vizīti Rīgā. Ja mēs kādreiz abi priecājāmies, ka varam satikties vismaz divas reizes gadā un pārrunāt drošības jautājumus, tad tā jau kļūst par tradīciju, ka mēs tiekamies ik pēc trim mēnešiem. Protams, jautājumi ir tie paši, kas interesē katru dalībvalsti, tas ir, jautājums par NATO stratēģisko konceptu – kāda būs NATO nākotne, kādas būs reformas pašā NATO, lai padarītu NATO par efektīvu, ātrreaģējošu un ietekmīgu drošības organizāciju 21.gadsimtā.
Protams, viens no galvenajiem jautājumiem ir par mūsu darbību Afganistānā, kāda ir situācija šodien, kas ir mainījies pēdējos divos gados, ko mēs gribam mainīt, kādas varētu būt iespējamās sekas un kā panākt pozitīvu rezultātu Afganistānā, lai šī operācija beigtos ar sekmēm. Protams, arī vēl daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, par to, ko Latvija var darīt NATO stiprināšanā un reformēšanā. Mums liekas, ka tomēr visbūtiskāk ir tas, ka ir šis atklātais, tiešais dialogs starp NATO ģenerālsekretāru un mani par to, kā mēs redzam NATO nākotni, sadarbību un pasaules drošību nākotnē.
NATO ģenerālsekretārs: Paldies, prezidenta kungs, par šo jauko uzņemšanu. Man tiešām ir prieks būt atkal Rīgā, un man vienmēr patīk mūsu sarunas. Esmu izmantojis šodienas iespēju pateikties prezidenta kungam par personīgo uzticību aliansei. Izmantošu šo iespēju, arī lai novērtētu Latvijas uzticību mūsu aliansei. Vēlētos izteikt savu novērtējumu tam, ko jūs dodat NATO misijā Afganistānā. Jūsu karavīri veic brīnišķīgu darbu šajā valstī, un jūsu devums ir augsti novērtēts.
Šodien mums, protams, bija diskusijas par operāciju Afganistānā. Mūsu pamatelements stratēģijā ir šāds: nodrošināt, ka afgāņi paši var pakāpeniski pārņemt atbildību par drošību savā valstī – provinci pēc provinces, attīstot savas spējas. Šim nolūkam mums ir jāapmāca un jāizglīto afgāņu karavīri, policisti. Tādēļ mūsu apmācības misija ir ārkārtīgi svarīga, un es aicinu visus mūsu partnerus un sabiedrotos piedalīties šajā apmācības misijā. Es ļoti augsti novērtēju to, ka Latvija arī ir izlēmusi darboties šajā sfērā.
Visbeidzot mēs pārrunājām arī NATO nākotni. Tuvākajos mēnešos es izstrādāšu jaunu stratēģisko koncepcijas projektu. Tas būs pamatdokuments, kurā būs aprakstīti pamatuzdevumi, un šis dokuments tad tiks pieņemts NATO samitā Lisabonā novembrī. Es nevēlotos iepriekš komentēt koncepciju un tās rezultātus, taču vēlētos uzsvērt vienu – NATO pamatfunkcija bija, ir un būs teritoriālā aizsardzība, runājot par mūsu dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. 5.pants mūsu līgumā skaidri nosaka to, ka mēs palīdzēsim cits citam, ja tas būs nepieciešams. Uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām. Tas ir pamatprincips NATO solidaritātei. Tas ir mūsu alianses pamats, un tā arī paliks NATO pamatfunkcija.
Taču mums ir jāsaprot tas, ka, ja mēs vēlamies aizsargāt savus iedzīvotājus, mums arī ir jāmodernizē un jāpārveido mūsu savienība, lai varētu stāties pretī jauniem draudiem 21.gadsimtā, piemēram, terorismam, kiberuzbrukumiem, raķešu uzbrukumiem. Mums ir jāizveido šīs spējas, lai tiktu galā ar jaunajiem draudiem. Tas būs viens no vissvarīgākajām jaunās koncepcijas elementiem.
Mani ļoti iepriecina tas, ka prezidenta kungs un Latvijas valdība piekrīt tam, ka šie ir mūsu pamatelementi. Tāpēc domāju, ka mēs ar Latviju turpināsim veiksmīgi sadarboties, tāpat kā ar citiem sabiedrotajiem, izstrādājot jaunu stratēģisko koncepciju.
Jautājums: Jautājums Rasmusena kungam. Kādai vajadzētu būt alianses reakcijai, ja viena dalībvalsts pārdod militārās iekārtas kādai citai valstij par spīti citu iebildumiem?
NATO ģenerālsekretārs: Man jāsaka, ka mēs neesam biznesa alianse un tas nav mūsu uzdevums darboties šādos jautājumos. Tā ir divpusēja darbība starp vienu un otru konkrētu valsti. Alianse šādā gadījumā var būt forums, kur iespējams konsultēties. Es saprotu ļoti labi bažas, kas ir radušās dažām dalībvalstīm, ņemot vērā to vēsturi un ģeogrāfisko stāvokli. Es arī domāju, ka šādas bažas tiks ņemtas vērā. Taču konkrētajā gadījumā (es domāju, ka Jūs runājat par franču karakuģa pārdošanu Krievijai) esmu pārliecināts, ka šis darījums notiks pilnīgā atbilstībā starptautiskajām konvencijām un noteikumiem attiecībā uz militāriekārtu pārdošanu. Esmu arī pārliecināts, ka Krievija nelietos šīs iekārtas pret nevienu kaimiņvalsti vai alianses dalībvalsti.
Jautājums: Man ir līdzīgs jautājums. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jūtas arvien nervozāk, runājot par sadarbību starp NATO dalībvalstīm un Krieviju, runājot par enerģētikas jautājumiem un ekonomikas, tirdzniecības jautājumiem. Kā Jūs sabalansēsiet šo vēlmi atjaunot attiecības ar Krieviju, bet paturēt drošībā arī šīs Austrumeiropas valstis?
NATO ģenerālsekretārs: Es ļoti labi saprotu, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli un vēsture pieredzi, ka var parādīties dažādas bažas. Taču man ir arī ļoti skaidri jāsaka, ka labākais nodrošinājums, kāds var vispār pastāvēt, ir attiecību uzlabošanās starp NATO un Krieviju. Mēs visi zinām, ka mums ir nesaprašanās un problēmas ar Krieviju, piemēram, attiecībā uz Gruziju. Mēs uzstāsim, ka suverenitāte un Gruzijas teritoriālā nedalāmība ir jārespektē. Mums ir arī nesaprašanās, runājot par „atvērto durvju politiku”, bet mūsu, es domāju NATO, „atvērto durvju politika” turpināsies. Būs jomas, kurās mums būs nesaprašanās ar Krieviju, taču, to sakot, ir jāatzīst, ka ir arī jomas, kurās mums ir kopīgas intereses, tajā skaitā par situāciju Afganistānā, pretterorisma jautājumos, narkotiku apkarošanā. Arī runājot par pretraķešu aizsardzību, esmu cieši pārliecināts, ka mums ir vieni draudi un mums ir jāsadarbojas, lai aizsargātu savus iedzīvotājus pret šo draudu. Tātad mums var būt nesaprašanās, mums var būt problēmas, bet mēs varam veidot praktisku sadarbību tajās jomās, kur mums ir kopīgas intereses. Un, ja tas novedīs pie patiesas stratēģiskas partnerības, tas nāks par labu gan Baltijas valstīm, gan arī visām citām dalībvalstīm. Tas būs patiess nodrošinājums.
Jautājums: Vai gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis arī sūtītu savas kravas uz Afganistānu, vai arī Lietuva un Igaunija varētu iesaistīties šajā biznesā?
NATO ģenerālsekretārs: Jūs, acīmredzot, runājat par nemilitāro kravu tranzītu caur Latviju. Mēs ļoti augstu vērtējam Latvijas devumu šajā jomā, piedāvājot savas tranzīta iespējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu operācijām Afganistānā. Ja šie tranzītpārvadājumi paplašinātos un tas paplašinātu ekonomisko sadarbību, tas, protams, nāktu par labu.
Jautājums: Vai būtu iespējams, ka šie sūtījumi varētu iet arī caur Viļņu un Tallinu?
NATO ģenerālsekretārs: Es nezinu... Es neizslēgtu nekādu iespēju, taču patlaban Rīga ir šī tranzītceļa sākums, bet neviens nevar izslēgt, ka varētu būt kāda jauna attīstība nākotnē.