Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Slovēnijas Republikas uzņēmējdarbības un ārvalstu investīciju aģentūrai –, kas ir ieguldījušas lielu darbu, lai organizētu šo starpvalstu forumu.
Mēs šobrīd piedzīvojam laiku, kurā notiek būtiskas pārmaiņas modernās ekonomikas paradigmā. Straujas izaugsmes gadus, ko raksturoja kreditēšanas un patēriņa straujš pieaugums, nomainīja atskārsme par patēriņā balstītas ekonomikas neilgtspēju. Priekšroka šādos apstākļus ir tieši mazām, dinamiskām un pārmaiņām atsaucīgām valstīm. Šis ir īstais brīdis jaunu iespēju apzināšanai, jaunu izaicinājumu pieņemšanai.
Šodienas sarežģītajos pasaules ekonomikas un finanšu krīzes atveseļošanās apstākļos Slovēnijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir nozīmīgs faktors to problēmu risināšanai, ar kurām līdz šim esam saskārušies.
Ir vairākas lietas, kas mūsu valstis vieno, tajā skaitā pieredze, kas mūsu ekonomikas veido elastīgākas, produktīvākas un ātrspējīgākas.
Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija, un mēs redzam jau skaidrus signālus, ka ekonomikas krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras.
Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošus rādītājus. 2010.gada pirmajā ceturksnī darba spēka izmaksas salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni ir samazinājušās par 26%. Darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi, un šīs izmaiņas ir uzlabojušas Latvijas konkurētspēju.
Gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus par ievērojama publiskā finansējuma apjoma piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai, it īpaši darba spēka kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Regulārs un stabils sociālais dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā diskusijās iesaistot ārvalstu investorus, nodrošina to, ka uzņēmēju intereses ir aktīvi un kvalitatīvi pārstāvētas valdības darba procesā.
Lai arī mums bija jāpieņem grūti lēmumi par darba vietu un atalgojuma samazināšanu, par valsts garantēto pakalpojumu un pabalstu samazināšanu, sabiedrība ir spējusi ar izpratni pieņemt valdības veiktās korekcijas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tieši sociālā stabilitāte ir viens no būtiskiem aspektiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm visā Eiropas Savienībā. Uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10%. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.
Godātie uzņēmēji,
Latvijas un Slovēnijas attiecības var raksturot kā ļoti aktīvas un vispusīgi attīstītas. Mūs vieno arī mūsu vienlaicīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējam tirgum 2004.gada maijā.
Mēs aktīvi aizstāvam līdzīgās intereses un pozīcijas Eiropas Savienības un NATO ietvaros, kā arī turpinām padziļināt divpusējo sadarbību visdažādākajās jomās. Mūsu valstu uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība, kā arī unificētā normatīvā vide.
Nākotnē par vienu no galvenajām prioritātēm es uzskatu tieši ekonomisko sakaru veicināšanu. Ir vairāki konkrēti rādītāji, kuri apliecina mūsu sadarbības attīstības perspektīvu un vietu izaugsmei. Vēlos uzsvērt, ka laikā kopš 2004.gada eksporta un importa apjomi starp mūsu valstīm ir divkāršojušies. Pēdējie ekonomiskās krīzes gadi tos tikai nedaudz ir samazinājuši.
Latvijas un Slovēnijas sadarbības attīstības potenciālu apliecina arī mūsu valstu uzņēmēju kuplā līdzdalība šodienas biznesa forumā. Ar prieku vēlos atzīmēt, ka šodienas biznesa foruma dalībnieku vidū ir salīdzinoši daudz augsto tehnoloģiju, IT un enerģētikas jomas pārstāvji. Tās ir nozares, kuras tieši saistītas ar augstas pievienotās vērtības un inovāciju radīšanu. Tieši starptautiska uzņēmumu sadarbība ir viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem.
Latvija vēlas iedrošināt Slovēnijas uzņēmējus investēt Latvijā un izmantot Latvijas sniegtās priekšrocības: ģeogrāfisko atrašanās vietu, kvalificēto darbaspēku, kā arī ekspertīzi reģiona tirgos, īpaši NVS valstu, tostarp Krievijas tirgos. Latvija ir ieinteresēta investīcijās zinātnē balstītajās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.
Dāmas un kungi!
Pasaules ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka tieši radoša, drosmīga un sadarbībā balstīta uzņēmējdarbība veidos pamatu nākotnes ekonomikai. Sadarbība pētniecībā, ražošanas attīstībā un katram Eiropas Savienības reģionam raksturīgo priekšrocību izmantošana var palīdzēt kļūt mūsu ekonomikām par izcili konkurētspējīgām globālajā tirgū.
Latvija arvien ir kalpojusi par ļoti izdevīgu tirdzniecības starpposmu ceļā starp Rietumeiropu, Skandināvijas valstīm un austrumu kaimiņiem. Baltijas jūras reģions ir viens no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem augsto tehnoloģiju, inovāciju un zinātnes jomā. Un tieši Rīga ir viena no atslēgpilsētām šajā ekonomikas un attīstības klasterī. Tieši Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls Baltijas jūras reģionā veido to par pievilcīgu investīciju vidi.
Latvijas ilgtermiņa, ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030” kā stratēģiskie principi turpmākajiem 20 gadiem ir definēta jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība.
Mēs ieguldīsim visas savas pūles, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu izglītības sistēmu, attīstītu Latvijas cilvēkkapitālu, izveidotu radošumā un inovācijās balstītu ekonomikas struktūru un prasmīgi izmantotu Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības.
Dāmas un kungi!
Radošums, drosme un iniciatīva – tās ir atslēgas ilgtspējīgai attīstībai un veiksmīgai sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka šī valsts vizīte nodrošinās jaunu impulsu ekonomisko attiecību attīstīšanai mūsu divu valstu starpā.
Mūsu valsts patiesi priecāsies par jūsu panākumiem un ieguldīs visas pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstīšanā.
Lai jums veicas! Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai. Laipni aicināti Latvijā!