top_img
Andris Bērziņš

Darbība likumdošanas jomā 

Valsts prezidenta vēstules būtiskos likumdošanas jautājumos

Valsts prezidents izsludinās grozījumus Maksātnespējas likumā un aicina Saeimu novērst to radītos riskus 

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums - trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

  

Valsts prezidenta vēstule

 

Valsts prezidents izsludina Likumu par valsts budžetu un norāda uz atsevišķu pavadošo likumu nepilnībām 

2013.gada 27.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš ir izsludinājis 2013.gada 6.un 7.novembrī Saeimā pieņemto likumu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un ar to saistītos likumus, kā arī nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā vērš uzmanību uz valsts budžeta pavadošo likumu atsevišķiem aspektiem.
 

Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka ir saņēmis vairāku nozaru pārstāvju iebildumus par pieņemto regulējumu, kuru skaits ar iebildumiem par pieņemtajiem likumiem ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Valsts prezidents vēstulē aicina turpināt darbu Pilsonības likuma pilnveidei

2013.gada 21.maijā Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar likumu „Grozījumi Pilsonības likumā”. Tajā Andris Bērziņš pauž uzskatu, ka Saeimas 2013.gada 9.maijā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā ir ievērojams solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem – ilgi gaidītās un pašlaik veiktās izmaiņas piemēro pilsonības regulējumu mūsdienu pasaules pārmaiņām, ieskaitot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu saimei.

 

Tajā pašā laikā Valsts prezidents norāda, ka dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājums, kas būs aktuāls pastāvīgi. Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai, atbilstoši likuma mērķim sekojot līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību. 
 

Valsts prezidenta vēstule

 

Valsts prezidenta vēstule Latvijas Pašvaldību savienībai un Ministru prezidentam par pašvaldību funkciju finansēšanu

Valsts prezidents 2013.gada 17.janvārī tikās ar Latvijas Pašvaldību savienību, Ministru prezidentu, finanšu ministru un Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Sarunā tika apspriestas vairākas problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumus. Tostarp tika aktualizēts jautājums par uzdevumiem, kuri pašvaldībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāpilda, bet kuru pildīšanai nav piešķirti atbilstoši resursi.


Paredzams, ka pašvaldību ieņēmumi 2014.–2015.gadā būs zemāki nekā iepriekšējā gadā. Tas skaidrojams arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu un plānoto Eiropas Savienības fondu izdevumu plūsmu, vienam plānošanas periodam noslēdzoties un jaunam periodam sākoties. Vairāku ekonomisko aspektu pārklāšanās dēļ var rasties tāda situācija, ka pašvaldībām pieaug uzturēšanas izdevumu apjoms.
 

Ņemot to vērā, Valsts prezidents ir lūdzis Latvijas Pašvaldību savienībai sagatavot un iesniegt informāciju par pārāk sīkumaini regulētām autonomajām funkcijām un nepietiekami finansētām valsts uzdotajām funkcijām un nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, aicinot paredzēt Finanšu ministrijas atbildību par ekonomiski pamatotas un ilgtspējīgas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanu.
 

Valsts prezidenta vēstule Ministru prezidentam

 

Valsts prezidenta vēstule Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu

Saeima 2012.gada 29.novembrī pieņēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas aizstāj vairāku citu likumu regulējumu attiecīgajā jomā un ir vērsts uz to, lai jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām nodrošinātu vienādus priekšvēlēšanu aģitācijas apstākļus visiem vēlēšanu dalībniekiem un nepieļautu administratīvo resursu izmantošanu. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta otrā daļa paredz 30 dienas ilgu aizliegumu izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās un raidījumos. Šis aizliegums kopumā atbilst Eiropas valstu tiesību sistēmās dominējošai tendencei ierobežot priekšvēlēšanu aģitāciju, un izņēmumi no šīs tendences ir vērojami reti.

 

Lai arī paredzētais aizliegums nav permanents un absolūts, tomēr noteiktais dienu skaits to pēc būtības nepadara par terminētu, jo 30 dienas pirms vēlēšanām ir ļoti ilgs laiks. Nedrīkstētu pieļaut to, ka šajā laikā iedzīvotāji saņem par maz objektīvas izvēles izdarīšanai nepieciešamās informācijas. Tāpat Saeimas atbildīgajai komisijai pēc pirmajām vēlēšanām noteikti būtu jāanalizē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma piemērošanas rezultāti un likuma attiecināmība, lai pārliecinātos, vai citas priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas un no tām izrietošais izdevumu apjoms nenoved pie konkrētā aizlieguma neatbilstības tiesiskās vienlīdzības principam. Ņemot vērā to, ka Saeima 2012.gada 13.decembrī ir steidzamības kārtībā precizējusi vēl neizsludināto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un tā 32.panta otrās daļas atbilstība Satversmes 100.pantam būs tieši atkarīga no valsts institūciju turpmākās darbības, esmu pieņēmis lēmumu izsludināt šo likumu. Ja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu nodotu otrreizējai caurlūkošanai, uz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām attiektos būtiski liberālāks tiesiskais regulējums, kas neveicinātu tendenci ierobežot politisko partiju pārlieku lielus tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai.

 

Valsts prezidents vēstule

 

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”

Saeima 2012.gada 8.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.417/Lp11). Tas tika virzīts kā jauns likumprojekts, saturu galvenokārt aizgūstot no divas reizes otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma “Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.79/Lp11). Valsts prezidents pieņēmis lēmumu šos likuma grozījumus izsludināt. Vairāki no tiem ir neatliekami nepieciešami (piemēram, tie, kas attiecas uz finansēšanas, aģitācijas un kvalitātes kontroli, kā arī likumu ierosināšanai nepieciešamā parakstu skaita palielināšanu līdz 30 000).

 

Tomēr Valsts prezidents dara zināmu: ja situācija liecinās, ka iespēja parakstīties elektroniskā veidā nenodrošina pietiekamu pretimnākšanu vēlētājiem, viņš rosinās grozījumus likumā vai arī vērsīšos Satversmes tiesā. Ja kompromiss šajā jautājumā nav panākts divu otrreizējo caurlūkošanu ietvaros, tad atkal izmantot Valsts prezidenta tiesības nodot likuma grozījumus atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nav lietderīgi.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likums „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 286/Lp11) paredz nacionālo komerckanālu – LNT un TV3 – obligātās bezmaksas retranslācijas (must carry) atcelšanu kabeļtelevīzijā uz laiku no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas neattiecas uz virszemes ciparu bezmaksas apraidi.

 

 Valsts prezidents ir guvis pārliecību, ka piedāvātie grozījumi nav viennozīmīgi vērtējami. Kabeļtelevīzijas operatori ir nobažījušies par likuma grozījumu radīto nevienlīdzīgo attieksmi un papildu izmaksām, kas saistītas ar nacionālo komerckanālu piedāvāšanu skatītājiem. Valsts prezidents uzsver, ka jautājums par obligāto bezmaksas retranslāciju kabeļtelevīzijā ir regulāri pārskatāms, un arī tās atcelšana nav nekas neparasts un nekas tāds, kas atšķirtos no citās valstīs, piemēram, Lietuvā, gūtās pieredzes. Vienīgi ar tādu nosacījumu, ka obligātā bezmaksas nacionālo komerckanālu retranslācija tiek atcelta tikai uz laiku.


Atbildīgajām institūcijām būtu jāizvērtē nozares pārstāvju paustie viedokļi, kā arī Saeimas atbildīgajā komisijā notikušās diskusijas un pārejas periodā atbilstoši savai kompetencei rūpīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai vairākos jautājumos (piemēram, retranslācijas izmaksu apjoms un pamatotība, skatītāju attieksmes izmaiņas, nacionālās informatīvās telpas, reklāmas tirgus un citu kanālu retranslācijas izmaksu izmaiņas), lai Saeima 2013.gadā varētu izstrādāt izsvērtu un kompleksu risinājumu attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību no 2014.gada 1.janvāra.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par grozījumiem Civilprocesa likumā

Valsts prezidents, ņemot vērā Satversmes 75.pantā noteikto, 2012.gada 27.jūnijā izsludināja likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas tika izskatīts divos lasījumos kā steidzams.


Valsts prezidents atzinīgi vērtē Saeimas atbildīgo rīcību, novēršot Civilprocesa likuma neatbilstību cilvēktiesību normām. Likuma grozījumu pieņemšanas pamatā bija 2012.gada 18.aprīlī Satversmes tiesas ierosinātā lieta „Par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa pēc tiesas iniciatīvas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 106.pantam”. Lietā aktualizēts jautājums par situāciju, kad tiesa, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu, atceļ administratoru. Pieņemtie grozījumi novērš situāciju, kad ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu bez tiesībām to pārsūdzēt maksātnespējas administrators zaudē administratora sertifikātu, ko iespējams atjaunot ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.


Tomēr Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz jautājumu, ka Maksātnespējas administratora tiesības uz apelācijas sūdzību jālīdzsvaro ar Maksātnespējas likumā ietverto principu veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi, jo pieņemtie grozījumi neatrisina vairākus neskaidrus problēmjautājumus, kurus būtu bijis lietderīgi izskatīt vienlaikus ar jau pieņemtajiem grozījumiem.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam par grozījumiem likumā „Par arodbiedrībām”

Valsts prezidents 27.jūnijā izsludināja likumu „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām” vienlaikus nosūtot Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli, kurā vērš uzmanību uz to, Saeima, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, noraidīja priekšlikumus par tādu likuma normu grozīšanu, kurās ietvertie formulējumi un regulējums ir acīmredzami novecojuši, neatbilst mūsdienu prasībām un nav juridiski korekti (piemēram, Augstākā Padome, Ministru Padome, kolhozs, strādnieki, kalpotāji, kā arī atbrīvošana no darba par kolhozu un kooperatīvu likumdošanas aktu pārkāpšanu vai kriminālatbildība par arodbiedrību tiesību pārkāpšanu). Likums tika izsludināts, ņemot vērā, ka ar pieņemtajiem likuma grozījumiem tiek atrisināts regulējuma trūkums par arodbiedrību reģistrāciju un to, ka biedrošanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām. Tomēr Valsts prezidents aicina Ministru kabinetu nekavēties ar jauna likuma izstrādi un pēc iespējas savlaicīgāk iesniegt to izskatīšanai Saeimai, negaidot likuma grozījumos dotā uzdevuma gala termiņu.


Valsts prezidents gada laikā attiecībā uz vairākiem likumiem izteicis viedokli šādā veidā, piemēram, par likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam”, Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu un grozījumiem Augstskolu likumā.
 

Valsts prezidenta vēstule

 

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam par pieņemto Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma izstrādei veltīts daudz laika un pūļu, tai skaitā veikts situācijas izvērtējums un notikušas plašas diskusijas gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī. Neraugoties uz to, Valsts prezidenta kancelejā tika saņemts lūgums likumu neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai. Šā iemesla dēļ, izsludinot likumu, Valsts prezidents atzīmē dažus svarīgus jautājumus.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Ministru prezidenta vēstule Valsts prezidentam

 

 

Likums "Grozījumi Augstskolu likumā"

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja Saeimas 2011.gada 14.jūlijā pieņemto likumu “Grozījumi Augstskolu likumā”, vienlaikus nosūtot Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai vēstuli ar iebildēm par līdz galam nesaskaņoto jautājumu par valsts augstskolām īpašumā nodoto valsts īpašumu atsavināšanu. 
 

Ņemot vērā to, ka Valsts prezidenta kanceleja 2011.gada 22.jūlijā bija saņēmusi Finanšu ministrijas lūgumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda, ka, lai arī Augstskolu likuma grozījumi izstrādāti ilgstoši, par tiem plaši debatēts un panākti saprātīgi un smagi kompromisi, tomēr līdz galam nesaskaņots palicis jautājums par valsts augstskolām īpašumā nodoto valsts īpašumu atsavināšanu.
 
Valsts prezidents norāda, ka “nav saprātīgi valsts augstskolām dot cerības uz attiecīgu tiesisko regulējumu, kura spēkā stāšanās ir atlikta uz nenoteiktu laiku un ir saistīta ar nenoteiktiem apstākļiem, apzinoties, ka pastāv ļoti liela iespējamība, ka spēkā stāšanās atlikšanas pamatā esošie apstākļi varētu arī tik drīz neiestāties”.
 
Vēstulē viņš uzsver, ka šajā procesā būtu svarīgi izvērtēt dažādus alternatīvus variantus, detalizēti izpētīt faktisko situāciju, apzināt, vai valsts augstskolas lietderīgi un objektīvi spēj nodrošināt komplicēto īpašuma atsavināšanas procesu, un pareizajā likumā ietvert tādus tiesiskos priekšrakstus, kas nerada sistēmiskas problēmas un darbojas tūlītēji, nevis dod valsts augstskolām cerības nenoteiktā termiņā.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

 

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā  izsaka gandarījumu par 2011.gada 1.decembrī Saeimā steidzamības kārtā pieņemto Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas jau 12.decembrī tika iesniegts izsludināšanai. Šodien, 14.decembrī likums izsludināts laikrakstā „Latvijas Vēstnesī”, bet 15.decembrī likums stāsies spēkā.

 

Vienlaikus vēstulē abām amatpersonām Valsts prezidents pauž bažas par to, vai visas likuma normas ir pietiekami izsvērtas, samērīgas un sasniegs izvirzīto mērķi, kā arī - vai valsts institūcijas  spēs nodrošināt tām uzlikto pienākumu izpildi. Andris Bērziņš izsaka aicinājumu nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar pietiekamiem resursiem šā likuma izpildes nodrošināšanai, tai skaitā, lai atbildīgās institūcijas nepieļautu, ka nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums pārvērstos par noziedzīgi iegūtu ienākumu legalizācijas instrumentu.

Nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents norāda, ka pieņemtajā likumā nav ietverti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai kontā kredītiestādē, bet tie deleģēti Ministru kabinetam. „Ņemot vērā līdzšinējo argumentēto Satversmes tiesas nostāju vairākās lietās, Saeimai tomēr būtu jāatturas no likumā lemjamu jautājumu plašas deleģēšanas Ministru kabinetam. Laika trūkums un nespēja vienoties nav attaisnojošs kritērijs,” uzsver Andris Bērziņš.

 

Valsts prezidents norāda, ka pienākums deklarēšanas nolūkā iemaksāt skaidras naudas uzkrājumu kredītiestādē var nesasniegt savu mērķi un no šo nosacījumu ievērošanas, visticamāk, būs iespējams izvairīties. Šīs problēmas kontekstā Valsts prezidents vērš uzmanību uz Saeimas 2011.gada 1.decembra sēdes stenogrammu, kurā redzams, ka Saeima ir apzinājusies un vērtējusi šo jautājumu atbilstību Satversmes 90. un 105.pantam:  „To neņemšana vērā var radīt riskus tiesvedību riskus un arī personu mantiska rakstura prasības pret valsti.”

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Ministru prezidenta vēstule Valsts prezidentam

 

 

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

20.decembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesniedzot Saeimā no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemto 187 378 balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosinātu likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, vienlaikus ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai pavadvēstuli, kurā uzsvērts: „Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām.”

 

Valsts prezidents dara zināmu, ka ir lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus ir apliecinājis savu gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.

 

Latvijas Republikas Satversmes 78.pants nedod Valsts prezidentam izvēli nodot vai nenodot Saeimas lemšanai vēlētāju ierosinātu likumprojektu. „Izpildot šajā pantā noteikto pienākumu, nododu likumprojektu Saeimas lemšanai, tomēr uzskatu, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai raksta Valsts prezidents.
 

Valsts prezidenta vēstule

 

 

Vēstule par reģionālās attīstības jautājumiem 

Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā norāda, ka pārrunājot vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā aktuālos jautājumus un problēmas, tika konstatētas vairākas būtiskas prioritātes, kuru risinājumi nav atliekami.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Ministru Kabineta atbildes vēstule Valsts prezidentam

 

 

Vēstule, izsludinot likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam”

Valsts prezidents, izsludinot likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un ņemot vērā Satversmes tiesas prakses tendences, turpmāk aicina Ministru kabinetu rūpīgi izvērtēt, kuri likumprojekti iekļaujami valsts budžeta likumprojektu paketē, lai izvairītos no tā, ka nepieciešams likums tiek atzīts par neatbilstošu Satversmei formālas procedūras neievērošanas dēļ.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Valsts kancelejas direktores vēstule Valsts prezidenta kancelejas vadītājam

 

 

Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, Saeimā pārstāvēto politisko partiju (partiju apvienību) frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem 

No 2012.gada 18.janvāra līdz 24.janvārim Rīgas pilī pēc manas iniciatīvas notika sarunas ar 11.Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Sarunu mērķis bija noskaidrot katra politiskā spēka pozīciju Latvijai aktuālos jautājumos gan iekšpolitiskā, gan Eiropas Savienības kontekstā.

 

Noslēdzot sarunas ar 11.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, vēlos paust vērtējumu sarunu gaitai un to rezultātiem, kā arī izteikt savu redzējumu par politisko spēku nozīmi parlamentārā demokrātijā.

 

Valsts prezidenta vēstule