top_img
Darbības pārskati

 2014.gada vadības ziņojums

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas juridiskais statuss un struktūra

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk – Valsts prezidenta kanceleja) ir Valsts prezidenta atbalsta iestāde, un tā darbojas tiešā Valsts prezidenta pakļautībā. 

 

Valsts prezidenta kanceleja ir patstāvīga institūcija, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu.

 

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos nostiprināto Valsts prezidenta darbību un funkciju izpildi.

 

Valsts prezidenta kanceleja savā darbībā ievēro Satversmi un citus normatīvos aktus, Valsts prezidenta dotos norādījumus un darba uzdevumus, Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka rīkojumus, kā arī Valsts prezidenta kancelejas iekšējos normatīvos aktus.

 

Valsts prezidenta kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts Kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītāja prombūtnes laikā Kancelejas vadītāja pienākumus izpilda Kancelejas vadītāja vietnieks vai cita ar Kancelejas vadītāja rīkojumu noteikta amatpersona. 

 

Valsts prezidenta kancelejas sastāvā ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks, Valsts prezidenta padomnieki, kā arī  šādas struktūrvienības un darbinieki:

1. Sekretariāts;

2. Valsts prezidenta protokols;

3. Preses dienests; 

4. Juridiskā nodaļa; 

5. Apžēlošanas dienests;

6. Ordeņu kapitula sekretārs;

7. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos;

8. Funkciju nodrošinājuma nodaļa;

9. Administratīvā nodrošinājuma nodaļa;

10. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļa.

 

Valsts prezidenta kanceleja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina arī Nacionālās drošības padomes, Militārās padomes, Valsts heraldikas komisijas un Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo un pētniecisko komisiju un darba grupu darbību. 

 

Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķis un uzdevumi

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos nostiprināto Valsts prezidenta darbību un funkciju izpildi:

1. ārpolitikas jomā – reprezentējot valsti starptautiski un pieņemot diplomātiskos pārstāvjus, sadarbībā ar Saeimu, Ministru kabinetu un Ārlietu ministriju plānot un organizēt ārvalstu vizītes un ārvalstu amatpersonu vizītes pie Valsts prezidenta, sagatavot ārvalstu vēstnieku akreditācijas, nodrošināt Latvijas diplomātisko pārstāvju iecelšanu un nodrošināt citu valstu diplomātisko pārstāvju pieņemšanu;

2. likumdošanas jomā – sagatavot Saeimā pieņemto un Valsts prezidenta kancelejā saņemto likumu izsludināšanu, kā arī likumu izsludināšanas apturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavot un iesniegt Valsts prezidentam nepieciešamo informāciju attiecībā uz likumu otrreizējas caurlūkošanas lūgumiem, kā arī nodrošināt likumu atgriešanu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, koordinēt Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu priekšlikumu izstrādi un nodrošināt to iesniegšanu Saeimā; 

3. valsts drošības un militārajā jomā – nodrošināt Nacionālās drošības padomes, tās sekretariāta un Valsts prezidenta militārās padomes darbību, pārzināt un koordinēt Nacionālās drošības padomes un Valsts prezidenta militārās padomes lietvedības dokumentu apriti, kā arī sadarbību ar Valsts drošības institūcijām un Nacionālo Bruņoto spēku struktūrvienībām;

4. nodrošināt Valsts prezidenta apžēlošanas tiesības izmantošanu;

5. nodrošināt Ordeņu kapitula darbību, kārtot tā lietvedību, organizēt Valsts apbalvojumu izgatavošanu, kontrolēt to izgatavošanas procesu un glabāt nepiešķirtos valsts apbalvojumus un tos valsts apbalvojumus, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo; 

6. pārzināt Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo vai pētniecisko komisiju un darba grupu lietvedību;

7. plānot un organizēt Valsts prezidenta darba kārtību un ar to saistītos pasākumus;

8. garantēt noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu, realizējot Satversmē nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības un pienākumus;

9. nodrošināt Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;

10. atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm sastādīt un pārvaldīt Valsts prezidenta kancelejas budžetu, kā arī nodrošināt tā lietderīgu izmantošanu;

11. informēt sabiedrību par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;

12. pārzināt Valsts prezidenta lietvedību un nodrošināt dokumentu un citu materiālu arhivēšanu;

13. kārtot sevišķo lietvedību;

14. nodrošināt slepenības režīma ievērošanu;

15. nodrošināt valsts un diplomātiskā protokola normu ievērošanu Valsts prezidenta, viņa dzīvesbiedres un Kancelejas darba kārtības pasākumos,

16. realizēt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas personu, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, darbības nodrošināšanā.

 

Valsts prezidenta kancelejas 2013.gada budžeta asignējumi

Saskaņa ar likumu „Par valsts budžetu 2014.gadam”, Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai no valsts budžeta 2014.gadā bija piešķirti EUR 3’098’961.

 

Valsts prezidenta kancelejas budžeta līdzekļi tiek plānoti vienā budžeta programmā „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana”, tādējādi nodrošinot gan Valsts prezidenta kancelejai, gan komisijām elastīgu finanšu plānošanu un apguvi.

 

Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai līdzekļi no citiem budžetiem nav piešķirti.

 

 

Nodrošinot Valsts prezidenta kancelejas darbību, 2014.gadā no piešķirtajiem pamatbudžeta līdzekļiem izlietoti EUR 2’990’405 jeb 96.50%, bet EUR 108’556 atmaksāti valsts budžetā kā slēgtie budžeta asignējumi. 

 

Paskaidrojumi par Valsts prezidenta kancelejas 2014.gada bilances posteņiem

Aktīvs (atlikumi uz 31.12.2014.)

1. Nemateriālie ieguldījumi – EUR 16’674, tajā skaitā:

1.1. Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības EUR 16’674

 

2. Pamatlīdzekļi – EUR 592’348, tajā skaitā:

2.1. Pārējie pamatlīdzekļi EUR 586’360

2.2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos EUR 5’988

 

3. Apgrozāmie līdzekļi – EUR 199’441, tajā skaitā:

3.1. Krājumi EUR 158’635

3.2. Debitori EUR 1’485

3.3. Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem EUR 39’321

 

Pasīvs (atlikumi uz 31.12.2014.)

1. Budžeta izpildes rezultāti – EUR 690’784, tajā skaitā:

1.1. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts EUR 775’474

1.2. Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts EUR – 84’690

 

2. Īstermiņa saistības – EUR 117’679, tajā skaitā:

2.1. Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem – EUR 8’123

2.2. Īstermiņa uzkrātās saistības – EUR 109’357

2.3. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi – EUR 199.

 

Būtiskākās strukturālās un personāla izmaiņas, kas notikušas pārskata gadā

Ņemot vērā daļēju kompetenču pārklāšanos Juridiskās nodaļas darba plānošanā un organizēšanā, 2014.gada martā tika veiktas izmaiņas Juridiskās nodaļas struktūrā, likvidējot Juridiskās nodaļas vadītāja amatu un pilnībā Juridiskās nodaļas darba koordināciju uzticot Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajam padomniekam.

 

Lietderības apsvērumu dēļ 2014.gada martā nolemts izbeigt uzņēmuma līgumus ar angļu – latviešu un krievu – latviešu valodu tulkiem un papildināt Valsts prezidenta kancelejas amatu sarakstu ar latviešu – krievu – angļu valodas tulka amatu, noslēdzot darba līgumu.

 

Ņemot vērā Valsts rezidenta izvēlētos darbības virzienus ekonomikas jomā, tajā skaitā starptautisko ekonomisko sakaru veicināšanu un Latvijas uzņēmēju atbalstīšanu jaunu eksporta tirgu meklējumos, 2014.gada septembrī Valsts prezidenta kancelejas amatu saraksts papildināts ar Valsts prezidenta ekonomikas padomnieka amatu.

 

Sakarā ar izmaiņām Valsts prezidenta kancelejas vadībā 2014.gada novembrī ir veiktas izmaiņas Valsts prezidenta kancelejas nolikumā, papildus nosakot Valsts prezidenta kancelejas vadītāja kompetenci administratīvi saimnieciskajā jomā, kā arī likvidējot Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomnieka amatu, un šo kompetenci deleģējot Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniekam. Ievērojot iepriekš minēto, attiecīgi pārdalīta Valsts prezidenta struktūrvienību tiešā pakļautība.

 

2014.gadā tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar 4 darbiniekiem un noslēgti 5 jauni darba līgumi. Tajā skaitā novembrī tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Kancelejas vadītāju, kurš tika ievēlēts par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputātu. 

 

Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amats līdz gada beigām saglabājās vakants, uzdodot papildu pienākumus esošajiem darbiniekiem.

 

Ņemot vērā izmaiņas ārējos normatīvajos aktos, kā arī Valsts prezidenta kancelejas strukturālās izmaiņas un nepieciešamību nodrošināt iepriekš izstrādāto iekšējo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem ārējos normatīvajos aktos, kā arī to piemērošanu faktiskajiem apstākļiem, 2014.gadā tika izdoti 14 jauni un aktualizēti 6 iepriekš izdotie Valsts prezidenta kancelejas darbību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti, kā arī 12 amata apraksti.

 

Valsts prezidenta kancelejas 2014.gada darbības pārskats

Vizītes

Valsts prezidents 2014.gadā ir apmeklējis 24 Latvijas novadus un pilsētas. 

 

Darba vizītēs Valsts prezidents ir devies uz:

Limbažu, Madonas, Rēzeknes, Zilupes, Ludzas, Jelgavas, Ķekavas, Rundāles, Alūksnes, Smiltenes, Talsu un Līvānu novadiem.

 

Dažādu pasākumu ietvaros Valsts prezidents ir apmeklējis:

Rūjienu, Salacgrīvas novada Liepupes pagastu, Jūrmalu, Ādažus, Aizkraukli, Cēsis, Valku, Valmieru, Aglonu, Ikšķili, Liepāju.

 

Valsts prezidents ir devies 17 ārvalstu vizītēs:

oficiālās vizītes – Turcijā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Mongolijā, Vatikānā un Gruzijā;

darba vizītes – Krievijas Federācijā (Olimpisko spēļu Sočos atklāšanas ceremonija), Lietuvā, Polijā (2 vizītes), Igaunijā (2 vizītes), Lielbritānijā (NATO samits), Amerikas Savienotajās Valstīs, Portugālē, Itālijā un Vācijā.

 

Valsts prezidents vizītēs Latvijā ir uzņēmis Igaunijas, Lietuvas, Austrijas, Šveices un Turcijas prezidentus, Zviedrijas karali un karalieni, NATO ģenerālsekretāru, bijušo un esošo Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Investīciju bankas prezidentu, OECD ģenerālsekretāru, Zviedrijas kroņprincesi, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, kā arī pieņēmis vairākus ārvalstu parlamentu vadītājus, premjerministrus un ministrus. 

 

Darbība likumdošanas jomā

Otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi

 

2014.gadā Valsts prezidents saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu nav prasījis Saeimai likumu otrreizēju caurlūkošanu.

 

Likumdošanas iniciatīvas

 

2014.gada 28.novembrī  Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 47.pantu un īstenojot likuma ierosināšanas tiesību, Saeimas priekšsēdētājai iesniedza likumdošanas iniciatīvu ar mērķi stiprināt un veidot atbildīgākas politiskās partijas. Lai veicinātu diskusijas un konstruktīvu darbu likumprojektu izstrādē, iniciatīvā ietvertas arī vairākas iespējamo normatīvo aktu grozījumu redakcijas, kopumā piedāvājot grozījumus piecos normatīvajos aktos:

- Politisko partiju likumā;

- Saeimas vēlēšanu likumā;

- Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;

- Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā;

- likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

 

Likumdošanas iniciatīvas pamats - Valsts prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei ziņojums „Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas”. 

Kancelejas sagatavotais dokuments pieejams:

 

http://www.president.lv/images/modules/art_description/file/22705/Valsts%20prezidenta%20vestule.PDF 

 

Valsts prezidenta viedoklis būtiskos tiesiskā regulējuma jautājumos

 

Valsts prezidents 2014.gada 6.oktobrī Saeimas priekšsēdētājai nosūtīja vēstuli par būtisku Saeimas pieņemto tiesiskā regulējuma jautājumu. Valsts prezidents aicināja Saeimu izvērtēt 2014.gada 25.septembrī pieņemto likumu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, norādot, ka minētie grozījumi rada riskus saistībā ar hipotekārās kreditēšanas pieejamību mājokļa iegādei un ierobežotu lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību. Tāpat prognozējams, ka aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugtu un rezultātā samazinātos darbaspēka mobilitāte reģionos un tiktu veicināta iedzīvotāju emigrācija.

Kancelejas sagatavotais dokuments pieejams:

http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20141006-vestule-saeimai.PDF

 

Izsludinātie likumi

 

2014.gadā Valsts prezidenta kanceleja sagatavoja izsludināšanai 249 likumus.

 

Darbība ārlietu un ekonomikas jomā

Pamatvirzieni:

1. Aktīva sadarbība ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem, stiprinot Latvijas ārējo drošību, Latvijas nacionālo interešu virzīšana Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas ekonomisko attiecību paplašināšana un dažādošana. 

2. Latvijas eksporta un investīciju piesaistes veicināšana Tuvo Austrumu, Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstu reģionos ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

3. Satversmes doto pilnvaru ietvaros akreditācijas rakstu saņemšana no 28 ārvalstu vēstniekiem, kā arī 13 Latvijas vēstnieku nozīmēšana darbam ārvalstīs.

4. Situācijas izvērtējums politikas plānošanas jomā un sadarbība ar Ministru kabinetu, Latvijas Republikas Saeimu, pašvaldībām un citām institūcijām. Valsts pārvaldes institūciju darbības saskaņošana kopēju ekonomisko un politisko attīstības mērķu sasniegšanai.

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana Latvijā un tās reģionos sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, sabiedriskām organizācijām, pašvaldībām un citiem partneriem.

 

Aktivitātes:

1. Prioritāru vietu Valsts prezidenta darba kārtībā attiecībā uz ārpolitiku ieņēma drošības jautājumi. Vairākkārt notika tikšanās ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem. Drošības jautājumi tika apspriesti arī citos formātos, starp kuriem izceļama Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu un viceprezidentu, Valsts prezidenta tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Rīgā un NATO ģenerālsekretāra vizīte Latvijā, kā arī Valsts prezidenta dalība Centrāleiropas un Baltijas valstu tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Varšavā.

2. Tiekoties ar stratēģisko partneru augstajām amatpersonām, tik pārrunāti reģiona drošības jautājumi, kā arī apspriestas ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas. 2014.gadā notika Valsts prezidenta dalība NATO Samitā, kur tika pieņemti Latvijai svarīgi lēmumi attiecībā uz Baltijas valstu drošību un aizsardzību apstākļos, kad Eiropas drošības sistēma ir mainījusies. 

3. Stratēģiska rakstura jautājumu iezīmēja regulāru viedokļu apmaiņu starp Baltijas valstu vadītājiem, kā arī vairākos citos starpvalstu sadarbības formātos (Centrāleiropas, Araijološas u.c.).

4. 2014.gadā notika Valsts prezidenta vizīte Vatikānā, kuras laikā notika tikšanās ar Pāvestu un valsts sekretāru. 

5. Tika aktivizēta sadarbība ar citām valstīm starptautisko organizāciju ietvaros, piedaloties NATO samitā, ANO Ģenerālajā Asamblejā un Klimata samitā, kā arī citos starptautiskos formātos - ASEM samitā, NB8-Japānas tikšanās, Arajološas grupas sanāksmē.

6. Starptautisko pasākumu laikā notika tikšanās ar Ķīnas premjerministru, Singapūras premjerministru, Ukrainas prezidentu un premjerministru, Gruzijas prezidentu un premjerministru, Maķedonijas prezidentu, Serbijas prezidentu, Turcijas prezidentu.

7. Valsts prezidents saņēma Vācijas Žurnālu izdevēju balvu „Zelta Viktorija” par Latvijas ieguldījumu Eiropas vienotības stiprināšanā.

8. Valsts prezidenta divpusējo vizīšu mērķi cita starpā ietvēra izglītības pakalpojumu eksportu, uzkrātās reformu pieredzes nodošanu, eksporta tirgu diversificēšanu un stiprināšanu, transporta, tranzīta un loģistikas projektu attīstīšanu.  

9. Paplašināta Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Turciju – valsti, kuras ekonomiskais potenciāls attīstās īpaši dinamiski un kura kļūst par vadošo ekonomiku Tuvo Austrumu reģionā. Tirdzniecība un loģistikas pakalpojumu attīstība var kalpot par stipru pamatu tālākai divpusējai sadarbībai starp Latvijas un Turcijas uzņēmējiem un institūcijām.

10. Latvijas un Uzbekistānas ekonomisko attiecību izaugsmi nosaka mūsu spējas izmantot to potenciālu, kas ir izveidojies ilgākā laika posmā. Ārējās tirdzniecības un investīciju apjomi, kā arī tranzīta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespēju izmantošana skaidri iezīmē Latvijas – Uzbekistānas sadarbības virzienus, īpaši jomās, kas saistītas ar kvalitatīvu augļu un dārzeņu piegādi citām Eiropas valstīm.

11. Latvijas un Tadžikistānas ekonomiskajai sadarbībai ir būtiska nozīme, kas ļautu nākotnē izmantot ģeogrāfisko novietojuma noteiktās priekšrocības. Latvijas un Tadžikistānas kopīgās interesēs ir attīstīt transporta tīklus un tirdzniecību gan virzienā rietumi-austrumi, gan virzienā ziemeļi-dienvidi.

12. Latvijas un Mongolijas ekonomiskajai sadarbībai ir liels potenciāls, īpaši pārtikas rūpniecības, mašīnbūves, būvniecības, tranzīta un loģistikas, farmācijas, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, vieglās rūpniecības, kā arī izglītības jomās. 

13. Latvijas un Gruzijas ekonomiskajai sadarbībai ir dinamisks raksturs, paplašinot Latvijas uzņēmumu iespējas tranzīta un transporta, IT, farmācijas un medicīnas preču, kā arī celtniecības materiālu un pārtikas ražošanas nozarēs. 

14. Ar vizīti ASV tika veicināta ASV uzņēmēju interese par investīciju iespējām Latvijas enerģētikas jomā un minerālu ieguves nozares attīstīšanā. 

15. Starp ārpolitiska rakstura pasākumiem jāatzīmē Valsts prezidenta iesaiste „Rīga 2014” pasākumos un Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē sagatavošanas pasākumos.

16. Vairāku ienākošo vizīšu ietvaros 2014.gadā tika organizēti eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes akcentējoši biznesa forumi (Latvijas – Zviedrijas, Latvijas – Austrijas, Latvijas – Turcijas biznesa forumi). Šāda sadarbības forma ļauj nostiprināt un paplašināt tiešos ekonomisko kontaktus, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.

 

Politikas plānošanas un sadarbības organizēšanas jomā

17. Valsts prezidenta pārstāvju līdzdalība Ministru kabineta veidotājas padomēs – Demogrāfisko lietu padomē, Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomē un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda padomē. Sadarbības organizēšana ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisiju, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

 

Sadarbības ar uzņēmēju organizācijām, sabiedriskām organizācijām, pašvaldībām jomā

18. Tikšanās laikā ar A/S „Latvenergo” ir pārrunāti elektroenerģijas tirgus attīstības izaicinājumi un rīcība, lai nodrošinātu pēc iespējas sabalansētāku elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un uzņēmumiem jaunos apstākļos.

19. Sadarbībā ar LTRK Goda Konventu 2014. gadā tika meklēti risinājumi gan administratīvā sloga samazināšanas iespējām uzņēmējdarbībā, gan enerģija tirgus attīstībā, gan, lai mazinātu lokālo konfliktu izraisītās ekonomiskās sekas un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

20. Risinot uzņēmējiem būtiskus jautājumus, Valsts prezidents piedalījās laikraksta „Dienas Bizness” rīkotajos uzņēmēju kluba pasākumos, kā arī tikās ar žurnāla „Karjera” lasītājiem. Lai atbalstītu ekonomiskās izglītības jautājumus, Valsts prezidents uzteica kustības „Junior Achievement” labākos sasniegumus.

21. Lai sniegtu atbalstu augstākās izglītības un zinātnes sadarbībai, Valsts prezidents piedalījās Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora atvēršanā.

22. 2014. gadā Valsts prezidenta dienas kārtībā tika akcentēta tehnoloģiju un zinātnes attīstība, tās būtiskākie aspekti tika pārrunāti ar A/S „Lattelekom” vadītāju J.Gulbi un biedrības „BIRTI” pārstāvjiem. Šajās diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība rast risinājumus pētniecības, augstākās izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības veiksmīgai attīstībai.

23. Latvijas pašvaldības ir būtisks investīciju piesaistes un ekonomikas attīstības virzītājspēks. Šie un citi jautājumi tika akcentēti Valsts prezidentam tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējdarbības attīstības jautājumus.

24. Lai uzsvērtu uzņēmēju devumu Latvijas ekonomikas attīstībā, Valsts prezidents piedalījās Latvijas vērtīgākā uzņēmuma apbalvošanas ceremonijā, kā arī Gada eksporta un inovācijas balvas pasniegšanā. 2014. gadā īpaši tika godināta A/S „Olainfarm”, kas, neskatoties uz darbību ekonomiskiem riskiem pakļautos tirgos (piem., Ukrainā), ir sasniegusi vislabāko eksporta izaugsmes dinamiku  lielo uzņēmumu vidū.

25. Valsts prezidenta  dienas kārtībā bija nozīmīgu tautsaimniecības norišu atbalstīšana, ņemot dalību Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem būtisku projektu tālākā virzībā Rīgā (SIA „Aviotest”, SIA „Sakret”), Jelgavas novadā (SIA „Tērvete”), Olainē (a/s „Olainfarm”) un citās Latvijas pašvaldībās. Konkrētu uzņēmumu projektu tālāka virzība ir svarīgs priekšnosacījums konkrētās pašvaldības ekonomiskai attīstībai.

 

  

Iedzīvotāju iesniegumi

 Saņemti 6113 dokumenti, tajā skaitā:

713 apsveikumi Valsts prezidentam;

249 likumi Valsts prezidentam izsludināšanai;

373 Valsts prezidentam adresētie ielūgumi.

 

Kopā saņemti 2421 iesniegumi:

1439 fizisko personu iesniegumi;

909 juridisko personu iesniegumi;

73 kolektīvi iesniegumi.

 

Iesniegumu galvenās tēmas – juridiskās palīdzības lūgumi, kolekcionāru lūgumi atsūtīt Valsts prezidenta foto ar autogrāfu, priekšlikumi likumdošanas jautājumos, sarakstes dokumenti par saimnieciskajiem jautājumiem, iesniegumi ar viedokli par notikumiem valstī un pasaulē, iesniegumi tautsaimniecības jautājumos, sarakstes dokumenti ārlietu jautājumos, sūdzības par valsts pārvaldi, dažādu iestāžu un institūciju darbu, sociālās palīdzības lūgumi, iesniegumi par dzīvojamo platību, iesniegumi par veselības aprūpi.

 

Nosūtītas 472 Valsts prezidenta un 4906 Valsts prezidenta kancelejas vēstules.

 

  

Valsts apbalvojumi

Piešķirti 182 Latvijas valsts augstākie apbalvojumi, no tiem 26 piešķirti kā protokolārie apbalvojumi valsts vizīšu laikā un 3 personas apbalvotas pēc nāves:

Triju Zvaigžņu ordenis – piešķirts 61 personai par nopelniem Latvijas valsts labā un 20 personām kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizīšu laikā;

Viestura ordenis – piešķirts 17 personām par nopelniem, 3 personām kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizītes laikā un 3 personas apbalvotas pēc nāves ar Viestura ordeni;

Atzinības krusts – piešķirts 75 personām par nopelniem un 3 personām kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizītes laikā.

 

Apsveikumi

Valsts prezidents nosūtīja 113 apsveikumus simtgadu jubilāriem, kā arī sveica ievērojamus Latvijas iedzīvotājus jubilejās un saistībā ar izciliem sasniegumiem dažādās jomās.

 

Apžēlošanas tiesības izmantošana

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likumu Valsts prezidents izskatīja 375 apžēlošanas lūgumus.

 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likuma 10.panta pirmo daļu, Valsts prezidents izdeva 21 apžēlošanas aktu un 354 lēmumus par apžēlošanas lūgumu noraidīšanu.

Valsts prezidents deviņas notiesātās personas daļēji atbrīvoja no pamatsoda izciešanas, vienpadsmit – pilnīgi atbrīvoja no pamatsoda izciešanas, vienai personai noņēma sodāmību.

 

Nosūtīti 2780 dokumenti par apžēlošanu, t.sk. 375 Valsts prezidenta izdoti tiesību akti apžēlošanas lietās.

 

Komisiju un padomju darbs

Vēsturnieku komisijas darbības uzdevumi ir veicināt Latvijas 20.gadsimta vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu – komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – okupācijas analīzei, kā arī pētījumu rezultātus izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai. 2014.gadā:

1. tika pabeigts darbs pie Vēsturnieku komisijas 28.rakstu krājuma zinātniskās rediģēšanas.

2. Latvijas – Krievijas kopējā vēsturnieku komisija turpināja darbu pie plānotā dokumentu krājuma izveidošanas. Atbilstoši darba plānam tika sagatavoti publicēšanai Latvijas puses vēsturnieku atlasītie dokumenti un zinātniskie komentāri.

3. 2014.gada 14.novembrī tika rīkota starptautiskā zinātniskā konference „Pirmais pasaules karš un tā sekas Baltijā”, kurā piedalījās arī Vēsturnieku komisijas ārzemju locekļi.

 

Valsts valodas komisijas darbības mērķis ir apzināt un izvērtēt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. 2014.gadā ir notikušas regulāras Valsts valodas komisijas sēdes:

1. apspriesti valsts valodai aktuāli un sabiedrībai svarīgi jautājumi. Valsts valodas komisija ir atbildējusi uz dažādām interesentu vēstulēm, piemēram, skaidrojusi valodas likumu piemērošanu, valsts valodas lietošanu, tajā skaitā profesionālajās jomās, un citu valodu ietekmi uz to. Valsts valodas komisijas locekļi aktīvi pauda komisijas viedokli individuālās intervijās un rakstos;

2. izstrādāti un nolasīti referāti par semantikas maiņu un valodu attīstību dažādos pasākumos;

 

2014.gadā notikušas 6 Nacionālās drošības padomes un 2 Militārās padomes sēdes. 

 

Valsts heraldikas komisija īsteno normatīvajos aktos noteikto kompetenci valsts un pašvaldību simbolikas, heraldikas un apbalvojumu jomā, sekmē valsts un pašvaldību vienotas un kvalitatīvas heraldikas simbolikas izstrādi, sniedz priekšlikumus heraldikas simbolikas sistēmas uzlabošanai, kā arī veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem; nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti, sniedz konsultācijas, vērtējumus un atzinumus dažāda juridiskā statusa institūcijām un organizācijām par apbalvojumu izstrādes mākslinieciskajiem un saturiskajiem aspektiem. 2014.gadā: 

1. notikušas 9 Valsts heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti 5 pagastu, 1 novada, 37 dzimtu un juridisku personu ģerboņi (t.sk. reliģisku organizāciju ģerboņi – 16); atribūtika ar valsts ģerboni – 2; valsts institūciju apbalvojumi – 16 (t.sk. atpazīšanas zīmes – 2); pašvaldību apbalvojumi – 13; citu institūciju vai organizāciju apbalvojumi – 2; sniegti atzinumi valsts tiesībsargājošām institūcijām par valsts simbolikas (karogs, ģerbonis) un Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu (Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale) ģerboņu izmantošanu un lietošanu. 

2. iesniegumi liecina, ka pēdējā gada laikā būtiski mainījies izskatāmo jautājumu saturiskais aspekts heraldikas jomā: novadu (un pagastu) ģerboņus pārsvarā nomainījuši dzimtu un dažādu organizāciju ģerboņi, īpaši audzis valsts un pašvaldību institūciju apbalvojumu skaits;

3. iepriekšminēto komisijai iesniegto jautājumu sakarā būtiski palielinājies komisijas locekļu sniegto konsultāciju apjoms un problēmu loks – kopskaitā – 49 konsultācijas valsts, pašvaldību, dažādu institūciju un organizāciju pārstāvjiem.

4. šajā kontekstā īpaši izdalāms Valsts heraldikas komisijas darbs saistībā ar divu (pēc valsts apbalvojumiem), augstākā ranga (Ministru kabineta un Ārlietu ministrijas) apbalvojumu izstrādi, kuru sakarā notikušas 3 darba grupas sēdes.

5. komisija organizējusi divas darba grupas sēdes ar Valsts Kancelejas pārstāvjiem par dokumenta izstrādi “Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi” (VSS – 1772); organizēta dalība valdības sēdē par valsts vienotās identitātes koncepciju; 1 darba grupa par valsts vienotās identitātes principiem (ar LI un LIAA); notikuši 2 semināri (valsts sekretāriem un valsts pārvaldes institūciju darba grupu vadītājiem); 

6. turpinās darbs likumdošanas precizējumu sakarā - notikušas 2 darba grupas sēdes par iespējamiem precizējumiem „Latvijas valsts karoga likumā”; 

7. komisija turpina izglītošanas un izskaidrošanas darbu saistībā ar heraldikas un valsts simbolikas lietošanu un izveidi: dalība seminārā Valmierā „Par valsts nozīmes simbolikas izmantošanu un pašvaldību iestāžu apbalvojumu izstrādāšanu”; dalība seminārā Zinātņu akadēmijā - „Par aktuālajiem pašvaldību un dzimtu ģerboņu izveides procesiem Latvijā”; teksta izstrāde Ministru kabineta veidotam videoklipam par Latvijas Republikas ģerboni;

8. 2014. gada 15.maijā tika sarīkoti kārtējie (pēc skaitā septītie) Ģerboņu svētki ar Valsts prezidenta piedalīšanos, kuros ģerboņus saņēma 2 novadi un pagasti. (Šobrīd apstiprināti 106 novadu ģerboņi).

9. komisijas darba kārtībā 2015.gadā aktuālākais: 4 pagastu un 12 dzimtu ģerboņu izstrāde, gatavošanās semināram kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību par Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu (Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale) ģerboņu izmantošanu un lietošanu; turpināsies darbs par iespējamiem precizējumiem „Latvijas valsts karoga likumā” un VIII Ģerboņu svētku sagatavošanas.

 

Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbības mērķis ir sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā. 2014.gadā notikušas 3 Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes. Sēžu – atvērto diskusiju laikā apskatītas sekojošas tēmas:

1. „Vai jūtamies kā pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi? Pilsoniskas sabiedrības veidošanās Latvijā Eiropas kontekstā”; 

2. aktuālie jautājumi sabiedrības integrācijas politikas īstenošanā, padomes locekļiem diskutējot ar jaunievēlētajiem Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas un Sabiedrības integrācijas fonda direktori Aiju Baueri;

3. „Latvijas sabiedrības saliedētība no Latgales reģiona viedokļa raugoties”.

 

Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei. 2014.gadā ekspertu grupas uzmanība tika vērsta uz politisko partiju darbības izpēti un analīzi, lai sagatavotu priekšlikumus politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Tika izstrādāts un iesniegts viens ekspertu grupas ziņojums par Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējam. Atskaites periodā: 

1. notikušas 24 ekspertu grupas darba apspriedes un diskusijas; 

2. t.sk. notikušas 11 tikšanās ar politisko partiju veidošanas iniciatoriem un politisko partiju līderiem; ar „Vienotības” grupu;

3. 7 diskusijas ar politisko partiju pētniekiem, politologiem, Saeimas Juridiskā biroja juristiem; 

4. nolasīti vairāki referāti Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas konferencē, Juridiskās fakultātes zinātniskajā konferencē par politisko partiju vietu un lomu;

5. organizēta diskusija par SKDS veiktajiem politisko partiju reputācijas pētījumu.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts prezidenta kancelejas darbību 2014.gadā noteica gan Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktie Valsts prezidenta uzdevumi, gan esošā situācija un aktualitātes valstī. Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas dienaskārtībā līdz ar ārpolitiskajiem jautājumiem un augstu ārvalstu amatpersonu vizītēm Latvijā bija arī tādi aktuāli iekšpolitikas jautājumi kā Latvijas ekonomika un reģionālā attīstība, enerģētiskās neatkarības stiprināšana, valsts drošības un aizsardzības jautājumi, izglītība un zinātne, veselības aprūpes finansējums, sabiedrības saliedēšana, Latvijas kultūras vērtību saglabāšana.

 

Dienaskārtības veidošanu būtiski ietekmēja drošības situācijas izmaiņas sakarā ar notikumiem Ukrainā, arī gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas, kā arī valdības veidošanas process gada otrajā pusē.

 

Notikumi, kas var ietekmēt Valsts prezidenta kancelejas darbību nākotnē

Plānojot Valsts prezidenta kancelejas turpmāko darbību, iespējams saskarties ar apstākļiem, kas var to ietekmēt. Būtiskas aktivitātes var tikt veiktas valsts drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā, pasākumos, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un tās rezultātu izvērtēšanu, kā arī saistībā ar gaidāmajām Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām.

 

Sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” un Rīgas pils atjaunošanas padomi notiek intensīvs darbs pie Rīgas pils restaurācijas projekta realizācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra rīkojumu Nr.625 Valsts prezidenta kancelejas budžetā paredzēts finansējums 4 872 255 euro apmērā Rīgas pils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei. 

 

Mērķis – lai 2015.gada 1.novembrī Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve tiktu pieņemta ekspluatācijā un Latvijas Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja uzsāktu darbu atjaunotajā oficiālajā rezidencē.


Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām 2014.gadā

Programmas, apakšprogrammas kods Nosaukums                                                   2014.gada plāns                  2014.gada izpilde              +/-                      %             
1 2 3 4 5 6
P0 Resursi izdevumu segšanai 3,098,961  2,990,405 108,556 96,5%
A700 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3,098,961  2,990,405 108,556 96,5%
21710 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3,098,961  2,990,405 108,556 96,5%
B000 Izdevumi – kopā 3,098,961  2,990,405 108,556 96,5%
B100 Uzturēšanas izdevumi 3,056,796 2,948,347 108,449 96,45%
B110 Kārtējie izdevumi 2,959,521 2,851,072 108,449 96,34%
1000 Atlīdzība 1,407,549 1,374,949 32,600 97,68%
1100 Atalgojums 1,116,525 1,096,629 19,895 98,22%
2000 Preces un pakalpojumi 1,551,972 1,476,123 75,849 95,11%
B130 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 97,275 97,275 0

100%

3000 Subsīdijas un dotācijas 20,440 20,440 0 100%
6000 Sociālie pabalsti 76,835 76,835 0 100%
B200 Kapitālie izdevumi 42,165 42,057 108 99,74%
B210 Pamatkapitāla veidošana 42,165 42,057 108 99,74%
04.00.00 Valsts prezidenta darbības nodrošināšana        
P0 Resursi izdevumu segšanai 3,098,961 2,990,405 108,556 96,5%
A700 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3,098,961 2,990,405 108,556 96,5%
21710 Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3,098,961 2,990,405 108,556 96,5%
B000 Izdevumi – kopā 3,098,961 2,990,405 108,556 96,5%
B100 Uzturēšanas izdevumi 3,056,796 2,948,347 108,449 96,45%
B110 Kārtējie izdevumi 2,959,521 2,851,072 108,449 96,34%
1000 Atlīdzība 1,407,549 1,374,949 32,600 97,68%
1100 Atalgojums 1,116,525 1,096,629 19,896 98,22%
2000 Preces un pakalpojumi 1,551,972 1,476,123 75,849 95,11%
B130 Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 97,275 97,275 0 100%
3000 Subsīdijas un dotācijas 20,440 20,440 0 100%
6000 Sociālie pabalsti 76,835 76,835 0 100%
B200 Kapitālie izdevumi 42,165 42,057 108 99,74%
B210 Pamatkapitāla veidošana 42,165 42,057 108 99,74%