top_img
Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi

Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi

Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

2017. gada 16. jūnijā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Lēmums pieņemts, jo likuma grozījumu pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu. 

 

“Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus,” norāda Raimonds Vējonis.

 

Grozījumi Kredītiestāžu likumā liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Šāds regulējums ir plašāks par likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto un nesamērīgi sašaurina iespējamo kredītiestādes likvidatoru un maksātnespējas administratoru kandidātu loku, ierobežojot iespējas atrast labāko kandidātu. 

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”

2017. gada 20. maijā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 11. maijā pieņemto likumu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā". Valsts prezidents atzinīgi novērtējis likumā ietvertos alkohola tirdzniecības ierobežojumus un virzību uz atteikšanos no alkohola tirdzniecības lielās tilpuma vienībās plastmasas pudelēs. Vienlaikus Valsts prezidents aicinājis vērtēt iespējas vispār atteikties no plastmasas iepakojuma izmantošanas alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē. 

 

“Alkoholisko dzērienu tirdzniecības plastmasas iepakojumā aizliegums daudz lielākā mērā samazinātu alkohola pieejamību un patēriņu un uzlabotu kopējo sabiedrības veselību”, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents arī norādījis, ka likuma ieviešanas gaitā nebūtu vēlams saražotā plastmasas iepakojuma apjoma ievērojams pieaugums. 

 

Likumā arī noteikts, ka grozījumu stāšanās spēkā tiek atlikta līdz 2020. gada 1. septembrim. Valsts prezidents aicina Saeimu vērtēt, vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem ir pamatota un kāds laika periods patiešām būtu nepieciešams, lai pienācīgi sagatavotos jaunajam regulējumam.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””

2017. gada 31. martā Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas. 


“Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents. 

 

Valsts prezidenta vēstule

Likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”

2016. gada 2. decembrī Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2016. gada 23. novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

 
Raimonds Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. 
 
“Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Saeimas pieņemtais likums:

"Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā"

Likums “Grozījumi Jūras kodeksā”

2016.gada 11.jūnijā Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdē pieņemto likumu “Grozījumi Jūras kodeksā”, jo likumā esošie trūkumi liek apšaubīt tā kvalitāti un skaidrību, kā arī iespējas likumu piemērot.

 

Iepazīstoties ar likuma tekstu, konstatēts, ka likumā ir ietverts jauns atpūtas kuģu veids – sporta buru jahtas, taču likumā nav noteikta neviena pazīme, kas raksturotu sporta buru jahtas un ļautu tās nošķirt no citiem kuģošanas līdzekļiem. Vienlaikus likumā paredzēta īpaša sporta buru jahtu sertifikācijas kārtība, paredzot izņēmumu no līdzšinējās kuģu reģistrācijas kārtības, un pilnvarots šo uzdevumu veikt privātpersonai – Latvijas Republikā atzītai burāšanas sporta federācijai.

 

Taču likums liedz minētajai sporta federācijai izpildīt administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu prasības, jo likumā nav ietverta neviena norma, kas regulētu sertifikācijas procesu. Likumā arī nav ietverta neviena norma, kas varētu tikt vērtēta kā tiesisks pamats buru jahtu atzīšanai par sporta buru jahtām, attiecīgi radot pamatu piedalīties ūdens satiksmē uz atšķirīgiem noteikumiem nekā pārējām ūdens satiksmē iesaistītām personām.

 

Vēstulē Saeimai Valsts prezidents uzsvēris, ka atbalsta iniciatīvas, kas atceļ nepamatotus administratīvos slogus, tostarp varētu sekmēt buru sporta attīstību Latvijā. Tomēr, izskatot Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdē pieņemtos grozījumus Jūras kodeksā, secināts, ka likumā esošie trūkumi liedz iespējas likumu efektīvi piemērot atbilstoši tā mērķim. Nododot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicinājis Saeimu likumu pilnveidot.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Saeimas pieņemtais likums:

"Grozījumi Jūras kodeksā"

Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā”

“Grozījumi Imigrācijas likumā parāda nepilnības likumdošanas procesā, kad trešajā lasījumā tiek sasteigti virzīti un Saeimā atbalstīti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kuri rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu atbilstoši tā mērķim,” norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2016.gada 29.aprīlī pieņemot lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Iepazīstoties ar likuma tekstu un tā izstrādes materiāliem, Valsts prezidents konstatējis, ka likumā pieļautās nepilnības ir tik būtiskas, ka tās nepieciešams novērst līdz likuma izsludināšanai.

 

Nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, kuras nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kurā ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi 5 000 euro apmērā par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs.

 

Valsts prezidents nav apšaubījis Saeimas tiesības noteikt papildus prasības atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai, taču norādījis uz nepieciešamību nodrošināt skaidru un precīzu pāreju uz jauno regulējumu. “Trešajā lasījumā atbalstītais priekšlikums par jaunām prasībām atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai radījis virkni pretrunu pieņemto Imigrācijas likuma grozījumu tekstā. Lai nodrošinātu sekmīgu likuma piemērošanu, šīs pretrunas ir jānovērš,” secinājis Valsts prezidents.

 

Valsts prezidenta vēstule

 

Saeimas pieņemtais likums:

"Grozījumi Imigrācijas likumā"

Likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”

Secinot, ka likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2015.gada 7.novembrī nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas pieņemtais likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.

 

Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu. Likuma normas, kas šobrīd tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē.

 

“Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms”, uzsver Valsts prezidents. Tāpēc R.Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam. “Latvijas  ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus”, norāda Valsts prezidents. 

 
 

Saeimas pieņemtie likumi:

“Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”

“Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”