top_img
Valdis Zatlers

Valdis Zatlers

2009.gada darba pārskats

Valsts prezidenta komisijas un padomes

Valsts valodas komisija

Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, balstoties uz visaptverošiem, situācijas analīzē pamatotiem pētījumiem, pārraudzīt Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas izstrādes jautājumos.

 

2009. gadā Valsts valodas komisija ir regulāri noturējusi sēdes, kurās apspriesti aktuāli un valsts valodai un sabiedrībai svarīgi jautājumi – mazo skolu apdraudētība Latvijā, datorlingvistiskie projekti , piemēram, atbalsts programmai „Valodu krasts”, valodas institūciju apvienošanas jautājums, mediju likums. Komisija ir atbildējusi uz dažādām interesentu vēstulēm, piemēram, skaidrojusi valodas likumu piemērošanu, valsts valodas lietošanu, t.sk., profesionālajās jomās un citu valodu ietekmi uz to.

 

Valsts valodas komisija šogad ir piedalījusies vai arī finansējusi TV raidījumu „Valodo novados”, komisijas Rakstu 5. sējuma „ Tulkojums – kultūrvēsturisks notikums II” izdošanu un prezentāciju, starptautisko konferenci „Pazudis vai atrasts tulkojumā”, prof. Gorlaha lekcijas par valodas variantumu un politiku. Tāpat komisija ir piedalījusies diskusijā par latgaliešu valodu un Haralda Biezā atceres pasākumā.

 

Vēsturnieku komisija

 

Vēsturnieku komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.- 1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno darbu veic apmēram 25 profesionāli vēsturnieki. Darbs paredzēts vairākiem gadiem, tas saistīts gan ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāku vērtējumu par minētā temata problēmām.

 

Aizvadītajā gadā pie Valsts prezidenta izveidotā Vēsturnieku komisija turpināja darbu pie aktuālu Latvijas 20.gadsimta vēstures problēmu pētniecības un skaidrošana sabiedrībai, pamatā pievēršoties nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijas periodam(1940.-1990.). Izpētes darba rezultāti ir apkopoti divās grāmatās: „Baltijas reģiona vēsture 20.gadsimta 40.-80.gados” un „Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940-1991”.

 

27.-28.oktobrī komisija Rīgā noorganizēja plašu starptautisku vēsturnieku konferenci „Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures uztvere.” Konferences darbā piedalījās 9 valstu zinātnieki un tās gaitā tika salīdzināta okupācijas vēstures pētniecība Rietumeiropā, Austrumeiropā un Baltijas valstīs, konstatējot kopīgas un atšķirīgas tendences.

 

 

29.aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika noorganizēta Prezidenta tikšanās ar vēstures skolotājiem no visas Latvijas (piedalījās vairāk nekā 400 skolotāji). Tikšanās gaitā tika analizēta vēstures mācīšanas vieta un loma mūsu valsts izglītības sistēmā. Prezidents iestājās par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ātrāku ieviešanu skolā.

 

Vēsturnieku komisija sadarbojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Vēstures skolotāju biedrību, muzejiem un arhīviem ar Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu saistītos jautājumos. Tika sniegta palīdzība Ministru kabineta pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

 

Prezidents aizvadītajā gadā ir veltījis lielu uzmanību Latvijas valsts sarežģītās vēstures skaidrošanai, runājot par to visos svarīgākajos atceres pasākumos, ārvalstu vizīšu laikā, ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī tiekoties ar iedzīvotājiem un skolēniem.

 

Konstitucionālo tiesību komisija

 

Konstitucionālo tiesību komisija ir izveidota ar mērķi sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, sniegt viedokļus par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju. Tāpat komisijas uzdevums ir veicināt zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem.

 

2009.gadā Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi turpināja darbu pie jautājuma par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanumehānisma pilnveidošanu, kā eksperti iesaistoties Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu apspriešanā un piedaloties atsevišķās Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs.

 

Tāpat komisijas locekļi piedalījās Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas apspriešanā par civildienesta ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu.

 

 

2009. gada 18.martāValsts prezidenta kanceleja kopāar atsevišķiem komisijas locekļiem sarīkoja diskusiju „Politiskā reklāma un vēlēšanu sistēmas pilnveidošana”. Diskusijas centrālais jautājums - politiskās reklāmas ierobežojumu nepieciešamība vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas kontekstā.Savukārt 2009.gada 30.martā komisijas locekļi piedalījās Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisija rīkotajā apaļā galda diskusijā par turpmākajiem valsts politiskās situācijas attīstības scenārijiem.

 

Ņemot vērā, ka komisijas priekšsēdētājs Egils Levits un komisijas locekle Ineta Ziemele savus tiešos darba pienākumus pilda ārpus Latvijas, Konstitucionālo tiesību komisijas darbs norit, savstarpējai saziņai izmantojot komunikācijas līdzekļus.

 

Šogad Konstitucionālo tiesību komisijas sēdes ar komisijas locekļu un Valsts prezidenta dalību ir notikušas 2009.gada 12.februārī un 29.jūlijā.

 

Šobrīd Konstitucionālo tiesību komisijā norit darbs pie viedokļa par Latvijas Republikas Satversmes 58.pantu sagatavošanas. Viedoklis veltīts juridiskai analīzei par valsts pārvaldes un tiesību sistēmas jautājumiem, kas saistīti ar patstāvīgo iestāžu pieļaujamību, to tiesībām izdot ārējus normatīvus aktus un ministra tiesībām izdot ārējus normatīvus aktus.

 

Valsts Heraldikas komisija

 

Valsts Heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, kurai nav juridiskās personas statusa. Valsts Heraldikas komisija veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti.

 

2009.gadā ir notikušas vienpadsmit Valsts Heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti 1 dzimtas, 15 pagastu un 27 novadu ģerboņi, apstiprināts valsts apbalvojuma Atzinības krusta dizains, 3 valsts institūciju un četri pašvaldību apbalvojumi, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumprojektam „Latvijas valsts karoga likums” (likums apstiprināts 2009. gada 29. oktobrī) un priekšlikumi grozījumiem likumprojektā „Valsts apbalvojumu likums” (ir iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā). Sniegti atzinumi Ārlietu ministrijai, Valsts protokolam un Valsts Drošības policijai par LR ģerboņa attēlu.

 

Sakarā ar valstī veikto teritoriāli administratīvo reformu, izstrādāti komisijas priekšlikumi par pašvaldību heraldikas veidošanas principiem, sniegtas vairāk kā trīsdesmit konsultācijas par novadu ģerboņu veidošanu, sagatavoti 4 informatīvi materiāli Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai par novadu ģerboņa izveides principiem.

 

Notikušas divas darba grupu sēdes par Valsts Heraldikas komisijas elektroniskās datu bāzes izveides principiem un grafisko dizainu, kopā ar LR ĀM sagatavots seminārs valsts karoga ražotājiem.

 

Lai sniegtu pēc iespējas plašāku informatīvo ieskatu Latvijas ģerboņos, 26. februārī komisija organizēja tās sagatavotās grāmatas „LATVIJAS ĢERBOŅI” prezentāciju ar Valsts prezidenta V. Zatlera piedalīšanos. 350 grāmatas eksemplāri tika uzdāvināti lauku bibliotēkām. Šobrīd noris sagatavošanas darbs pie grāmatas „LATVIJAS ĢERBOŅI” pielikuma.

 

 

Stratēģiskās analīzes komisija

 

Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) tika izveidota 2004.gada 2.aprīlī pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas, parakstot kopīgu rīkojumu ar Ministru prezidentu Induli Emsi. Komisijas dibināšanas mērķis ir ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidot ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā.

 

Stratēģiskā analīzes komisija tās patreizējā sastāvā asoc. prof. R.Ķīļa vadībā darbu sāka 2008.gada decembrī. Šī gada 15.janvārī komisijas sanāksmē par 2009.gada prioritāšu noteikšanu piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sēdes protokolā tika fiksēts, ka komisija „pilnībā atbalsta Valsts prezidenta nosauktās prioritārās jomas (politiskās sistēmas reformas un demokrātijas veicināšanu, ekonomikas atveseļošanos, valsts pārvaldes attīstību, kā arī izglītības kvalitātes un konkurētspējās uzlabošanu), izsakot gatavību dot savu pienesumu SAK darbā un veidot aktīvu sadarbību ar Valsts prezidentu un Valsts prezidenta kanceleju”.

 

Pārdomājot komisijas darba stratēģiju šim gadam un jau laikus gatavojoties būtiskam finansējuma samazinājumam, tika pieņemts lēmums primāri koncentrēties uz SAK ziņojumu izstrādi, ekspertu diskusiju formātu kā kompetences koncentrēšanas veidu, kā arī informācijas publicēšanu interaktīvā veidā un attiecīgi SAK ideju portāla izveidi. Tas nozīmēja arī apzinātu lēmumu, atsakoties no apjomīgiem pētījumiem, grāmatu tipogrāfiskas izdošanas un ievērojumu konferenču organizēšanas.

 

Šī stratēģija gada laikā ir attaisnojoties.

 

Kā galvenās 2009.gada komisijas aktivitātes minami 4 sagatavotie ziņojumi, 3 izstrādātie pētījumi, izveidotais komisijas ideju portāls www.saki.lv, noorganizētās 8 apaļā galda diskusijas un izveidotā Latvijas Foruma kustība.SAK izstrādātie ziņojumi ietvēra konkrētus priekšlikumus risinājumiem un rīcībai. Vairāki no tiem ir iekustinājuši diskusijas, kā arī sekmējuši konkrētu lēmumu pieņemšanu.

 

 

Pirmais komisijas ziņojums „Skatījums uz situāciju Latvijas ekonomikā: īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai” nāca klajā ar vairākiem jauniem radikāliem piedāvājumiem. Pirmo reizi tika ierosināts likvidēt visas valsts aģentūras, kas aktualizēja šo jautājumu valsts pārvaldē un pievērsa uzmanību valsts aģentūru darba efektivitātei un lietderībai. Ziņojums arī rosināja būtiski pārskatīt ES sociālā fonda aktivitātes; novērst vai vismaz būtiski ierobežot situāciju, kad uzņēmumi kreditē valsti saistībā ar PVN un UIN maksājumiem; paātrināt PVN atgūšanas procesu debitora maksātnespējas gadījumā; pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas veicina uzņēmumu restrukturizāciju, neierosinot maksātnespējas procesu u.c. (Vairāk - http://www.saki.lv/risinajumi/ekonomika )

 

Otrais ziņojums jeb Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai vērsa sabiedrības un MK uzmanību (VP sasauktās 24.aprīļa MK ārkārtas sēdes laikā) uz sociālās spriedzes pieaugumu un uzsvēra visaptverošas minimālās garantētās sociālās aizsardzības programmas izveidi. Ziņojums it īpaši akcentēja nepieciešamību rēķināties ar iespējamo bezdarba pieaugumu līdz 14% darbaspējīgo jeb aptuveni 200000 bezdarbnieku un nekavējoši izveidot īpašu krīzes grupu sociālo jautājumu risināšanai. Tā rezultātā valsts pārvalde turpmākajos mēnešos izstrādāja un pieņēma lēmumus par tā dēvēto sociālo spilvenu izveidi, kas nodrošina papildus finansējuma piešķiršanu sociālo problēmu risināšanai bez darba un iztikas līdzekļiem palikušo ģimeņu atbalstam.

 

Ziņojums rosināja arī īstenot tūlītējas un radikālas strukturālās reformas valsts pārvaldē; valsts pārvaldē (ministrijās) pāriet uz līdzdalīgas budžetēšanas praksi un stiprināt sociālo partneru kompetenci aktīvi un profesionāli iesaistīties; pašvaldībās veidot iedzīvotāju budžeta komisijas, kas uzraudzītu pašvaldības budžeta pārdali un izmantošanu; kā arī pašvaldības funkciju izpildes konsultatīvās komisijas un citus risinājumus sociālās un ekonomiskās krīzes radīto seku mazināšanai.

 

Vēl viens nozīmīgs jautājumu loks, kas turpmākajos mēnešos ieguva rezonansi sabiedrībā un valsts pārvaldē un tiek risināts ir saistīts ar augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamajām reformām. (Vairāk - http://www.saki.lv/risinajumi/sociala-situacija )

 

Trešā - SAK pārskata ziņojuma par sabiedrības noskaņojumiem 2009.gadā, kas tika prezentēts VP sasauktās MK ārkārtas sēdes dalībniekiem š.g. 15.septembrī, mērķis bija koncentrēti ieskicēt svarīgākās tendences sabiedrības noskaņojumos 2009.gada laikā, kuri var atstāt ietekmi uz 2010.gada budžeta pieņemšanu. Ziņojums arī tiecās iezīmēt valdības prioritātes turpmākajiem mēnešiem tieši sabiedrisko noskaņojumu attīstības tendenču gaismā. Atsevišķi šajā ziņojumā tiek izvērtēti panākumi un neveiksmes, īstenojot SAK ieteikumus, kas tika formulēti saistībā ar Valsts Prezidenta sasaukto ārkārtas Ministru Kabineta sēdi 2009.gada 24.aprīlī. Šī ziņojuma ietekmē MK noteica nodarbinātību par valsts prioritāti, izprotot bezdarba mazināšanas nozīmi sociālās spriedzes apstākļos. (Vairāk - http://www.saki.lv/risinajumi/sabiedribas-noskanojumi)

 

 

Savukārt SAK ziņojums par pētniecības kvalitāti Latvijā ir saistīts ar vairākām rekomendācijām SAK otrajā ziņojumā un jau padziļināti analizē vienas konkrētas jomas rādītājus un iesaka iespējamos soļus pozitīvu izmaiņu panākšanai. Šis ziņojums tika apspriests VP un SAK organizētā apaļā galda diskusijā, kurā piedalījās gan IZM ministre, gan augstskolu rektori, gan eksperti. Ziņojumā iekļautos risinājumu variantus, t.sk. par starptautiskās profesūras ieviešanu, angļu valodas lietojumu studiju un pētniecības procesā un starptautiski recenzējamu publikāciju nozīmi augstskolu mācībspēku novērtējuma, SAK priekšsēdētājs piedāvāja kā vienu no atskaites punktiem IZM un EM vadītajai darba grupai augstākās izglītības strukturālo reformām. (Vairāk - http://www.saki.lv/par-sak/apala-galda-diskusijas/323-06102009-par-augstko-izgltbu)

 

Lielākā daļa SAK izstrādāto ziņojumu vēl to tapšanas posmā tika piedāvāti apspriešanai un diskusijai, lai iespējami vispusīgāk novērtētu SAK piedāvājuma atbilstību un dzīvotspēju. Šogad izveidotais VP un SAK apaļā galda diskusiju formāts ir pulcējis nozaru ekspertus un praktiķus, lai apspriestu un meklētu optimālos risinājumus gan ekonomikas atveseļošanai, gan sociālās un politiskās situācijas novērtēšanai, gan attiecībā par kultūras patēriņa novērtējumu, ārpolitikas aktualitātēm, augstskolu reformu jautājumiem un pētniecības kvalitāti Latvijā. Šāds diskusiju formāts rada iespēju daudzpusīgi izvērtēt dažādus problēmjautājumus, uzklausīt dažādus viedokļus un ieteikumus un meklēt iespējamos konsensus punktus sarežģītās un neviennozīmīgās situācijās. (Vairāk - http://www.saki.lv/par-sak/apala-galda-diskusijas)

 

Kopsavelkot, starp nozīmīgākajiem soļiem, kas veikti, īstenojot SAK priekšlikumus, jāmin:

 

1) valdības darbs pie tā dēvētā sociālā spilvena izveides, lai sniegtu atbalstu bez iztikas līdzekļiem palikušiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, maznodrošinātām ģimenēm iztikas un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, kā arī skolu reformu rezultātā bez darba palikušajiem pedagogiem;
 

2) ES SF līdzekļu novirzīšana mājokļu siltināšanas programmu īstenošanai un dabasgāzes un daudzviet arī siltumenerģijas tarifu samazināšana;
 

3) process skolu tīkla sakārtošanai unprincipa - finansējums pamatizglītības nodrošināšanai seko bērnam līdz tā dzīvesvietas pašvaldībai īstenošana. IZM ir paudusi gatavību nākamajā gadā turpināt šā principa ieviešanu, izvērtējot gan vecāku vaučeru ieviešanas iespējas, gan finansējuma novirzīšanu līdz konkrētajai skolai;
 

4) iedzīvotāju līdzdalības kustība „Latvijas Forums”, kasizveidota pēc Valsts prezidenta un SAK iniciatīvas. 24 dažādās Latvijas vietās notikušas divas tematiskās diskusijas gan par situāciju valstī kopumā, gan par atbalsta mehānismiem skolām, piesaistot vairāk nekā 1100 iedzīvotāju tiešu dalību un izplatot idejas un pieredzi par netradicionāliem krīzes situācijas risinājumiem un pašorganizācijas iespējām.
 

Savukārt ir vairāki būtiski priekšlikumi, kuru īstenošana nav notikusi, bet kuru aktualitāti joprojām nepieciešams uzsvērt, t.sk.:

 

1) krīzes grupas izveide, kas plašākā kontekstā analizētu sociālās drošības jautājumus un īstenotu atbilstošus pasākumus, iesaistot arī privāto sektoru un realizējot PPP projektus;

 

2) līdzdalīgas budžetēšanas prakses ieviešana gan ministrijās, gan pašvaldību līmenī;

 

3) nepieciešamās normatīvās bāzes izveide, lai radītu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus;

 

4) valsts teritoriālo iestāžu darba optimizācija un visu aģentūru likvidācija;

 

5) līdzšinējo izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmas mainīšana, izveidojot Inovatīvās pētniecības attīstības fondu un Zinātnes fondu fundamentālo pētījumu finansēšanai;

 

6) starptautiskās ekspertīzes augstskolu profesoru vēlēšanās ieviešana un augstskolu zinātniskā un inovatīvā snieguma izvērtējums.

 

Mazākumtautību konsultatīvā padome

 

2008.gada 22. decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers atjaunoja Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību ar mērķi sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā.

 

2009.gada 23.janvārī darbu uzsāka atjaunotā Mazākumtautību konsultatīvā padome (MTKP) 16 cilvēku sastāvā.

 

 

Gadā laikā ir notikušas 6 padomes sēdes, kuru laikā MTKP kopā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi strādāja pie mazākumtautību jautājuma risinājuma sabiedriskajos medijos. Aktualizējoties izglītības strukturālo reformu jautājumam, kopā ar Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrija pārstāvjiem tika meklēti risinājumi Rīgas mazākumtautību skolu darbības nodrošināšanai.

 

Nacionālās drošības padome

 

Nacionālās drošības padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas, izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas, citus likumos noteiktus jautājumus.

 

2009. gadā Nacionālās drošības padome, kuru vada Valsts prezidents Valdis Zatlers, ir sanākusi trīspadsmit reizes. Sēžu laikā padome ir izskatījusi drošības aktualitātes valstī, valsts drošības iestāžu darbības ziņojumus.

 

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes radītos riskus, tika pārrunāta valsts augstāko amatpersonu darbība valsts apdraudējuma gadījumā, situācija Latvijas ieslodzījumu vietās, kā arī nodokļu administrēšana VID.

 

Padomes pārstāvji pārrunāja Latvijas dalību starptautiskajās militārajās operācijās un citu starptautisko saistību izpildi. Tāpat tika pārrunāta Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanu budžeta samazināšanas apstākļos

 

2009. gada sākumā NDP bija jāizrauga KNAB vadītāja kandidāts apstiprināšanai Saeimā. Pēc vairākkārtējām NDP sēdēm tika panākta vienprātība izvirzīt Normundu Vilnīti apstiprināšanai Saeimā.

 

Militārā padome

 

Militārā padome tika izveidota atbilstoši “Nacionālās drošības likumam” un to vada Valsts prezidents kā augstākais bruņoto spēku vadonis. Padomes galvenais uzdevums ir sekot līdzi Nacionālo Bruņoto spēku attīstībai un ar to saistītiem jautājumiem. 2002.gada 29.maijā notika pirmā Militārās padome sēde, kurā tika pieņemts padomes nolikums.

 

2009. gada divu Militāro padomju sēžu laikā ir pārrunāti Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) attīstības plāni un strukturālā reforma, kā arī Latvijas dalība starptautiskajās operācijās. 14. augustā sēdē notika NBS Lielvārdes gaisa bāzē, kur Valsts prezidents tika iepazīstināts arī ar tās darbību.

 

Rīgas pils atjaunošanas padome

 

2008.gada 30.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu par Rīgas pils atjaunošanas padomes izveidi ar mērķi sniegt konsultatīvo atbalstu un vērtējumu valsts nozīmes kultūrvēsturiska ansambļa, nozīmīgākā viduslaiku fortifikācijas un būvmākslas pieminekļa - Rīgas pils - atjaunošanas darbā. Par Padomes priekšsēdētāju tika iecelts bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

 

Šogad Rīgas pils atjaunošanas padome ir tikusies sešās sēdēs. Tajās tika izskatīts, apspriests un apstiprināts Priekšpils renovācijas - restaurācijas projekts. Par projektētāju ierosinājumu atjaunot konusveida jumtu Svētā gara tornim notika Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas organizēta ekspertu diskusija. Padome apsprieda priekšpils interjera koncepciju un izveidoja konsultantu - ekspertu grupu tālākā priekšpils interjera projektēšanas darba uzraudzīšanai un koordinēšanai. Darbs pie pils renovācijas restaurācijas projekta turpinās, neskatoties uz lēmumu līdzekļu ekonomijas dēļ atlikt priekšpils renovācijas praktisko realizāciju. Padomes locekļi savstarpēji konsultējas arī sēžu starplaikos. Padomes izveidotā interjera izstrādes konsultantu - ekspertu grupa kopš savas izveides aktīvi darbojas kopā ar projektētājiem.

 

Padomes locekļi tās darbībā piedalās brīvprātīgi, nesaņemot par savu darbu atalgojumu.