top_img
Valdis Zatlers

Valdis Zatlers

2009.gada darba pārskats

Ārpolitiskā darbība

Satversme nosaka, ka Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus un izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. 2009. gadā Valdis Zatlers ir akreditējis 21 ārvalstu vēstnieku Latvijā, kā arī pasniedzis akreditācijas vēstules 14 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs. Savukārt savā ārpolitiskajā darbībā Valsts prezidents ir vadījies no sekojošām prioritātēm – pirmā, valsts ārējās drošības veicināšana un stratēģiskā partnerība ar ASV, otrā, valsts ārējo ekonomisko sakaru un sadarbības veicināšana, trešā, Baltijas valstu sadarbība un, ceturtā, atbalsts ES Austrumu partnerības dalībvalstīm demokrātijas veicināšanas procesos.

 

 VIDEO

 

 

 

Stratēģiskā partnerība ar ASV

 

2009. gads bijis aktīvs divpusējo Latvijas un ASV attiecību stiprināšanas gads. Pērn NATO samita ietvaros Valsts prezidents Valdis Zatlers ar ASV prezidentu Baraku Obamu pārrunāja Latvijas un ASV stratēģisko partnerību un Latvijas drošības jautājumus NATO ietvaros.

 

 

Ar jauno ASV administrāciju uzsāktais dialogs tika turpināts 2009. gada maijā, tiekotis ar ASV Aizsardzības sekretāru Robertu Geitsu un ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieku ģenerāli Džimu Džounsu. Sarunas laikā tika pārrunāta sadarbība drošības jautājumos un misija Afganistānā, kā arī ASV nemilitāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām.

  

 

 2009. gada maijā un septembrī Valsts prezidentam ir bijušas arī divas tikšanās ar ASV Valsts sekretāri Hilariju Klintoni, kuru laikā tika pārrunātas ne tikai abu valstu divpusējo attiecību aktualitātes, bet arī kopīgi veicamais gan Afganistānā, gan arī attīstot attiecības ar Eiropas kaimiņvalstīm. Latvijas un ASV sadarbība drošības jomā un nemilitāro kravu tranzīts bija galvenās tēmas arī Valsts prezidenta sarunā ar ASV Pārstāvju palātas spīkeri Nensiju Pelosi.

 

 

Kā vienu no Latvijas panākumiem, kur būtiska loma ir bijusi arī prezidenta iesaistei, jāuzsver ASV nemilitāro kravu tranzītu caur Latviju uz Afganistānu, kas pārrunāts tiekoties gan ar minētajām ASV augstajām amatpersonām, gan arī augstām militārpersonām, kas viesojušās Latvijā šā projekta ietvaros. Šādi tiek dots gan būtisks atbalsts NATO misijai Afganistānā, gan paplašināta sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri - ASV, gan arī radītas papildus iespējas uzņēmējdarbībai Latvijā.

 

Vizītes laikā Ņujorkā 2009. gada septembrī Valsts prezidents piedalījās arī bijušā ASV prezidenta Bila Klintona vadītajā Clinton Global Initiative ikgadējās sanāksmes atklāšanas pasākumā, kur galvenā tēma bija ar klimata pārmaiņām saistīti jautājumi.

  

 

 

 

Ekonomiskās sadarbības stiprināšana

 

2009. gada laikā, kā Valsts prezidents iezīmēja savā Jaungada uzrunā ārvalstu vēstniekiem, būtisks uzsvars ārlietu aktivitātēs tika likts uz Latvijas ekonomisko interešu un eksporta veicināšanu. Tika turpināta jau 2008. gadā uzsāktā ekonomisko un politisko sakaru attīstīšana Centrālāzijas un Kaukāza reģiona virzienā.

 

 

Kopumā valsts prezidents 2009. gada laikā ir bijis 20 ārvalstu vizītēs, no kurām 5 piedalījās Latvijas uzņēmēju delegācijas - Igaunijā (19 uzņēmumi), Tadžikistānā (19 uzņēmumi), Azerbaidžānā (59 uzņēmumi), Gruzijā un Armēnijā (48 uzņēmumi). Turklāt Latvijā Valdis Zatlers šāgada laikā ir uzņēmis Tadžikistānas prezidentu un Spānijas karaļpāri. Jau vizīšu laikā ir noslēgti vairāk nekā 10 līgumi par preču un pakalpojumu piegādi, taču vizīšu patieso ekonomisko devumu būs iespējams izvērtēt tuvāko pāris gadu laikā, novērojot abu valstu savstarpējās tirdzniecības tendences.

 

 

 

 

Tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas premjerministru Venu Djzabao 2009. gada septembrī, tika pārrunāta tālākā Latvijas un Ķīnas sadarbība, īpaši Latvijas uzņēmumu eksporta uz Ķīnu veicināšana. Novembrī notika Valda Zatlera tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Herstu Kēleru, lai pārrunātu Latvijas ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, kā arī Latvijas eksporta uz Vāciju veicināšanu.
 

 

Latvijas iziešana no krīzes un ekonomiskās augšupejas atjaunošana bija galvenie temati Valsts prezidentam, tiekoties gan ar Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeldu Davosā, Šveicē un Ņujorkā, ASV, gan arī ar Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakimu Almunju Davosā un Rīgā.

 

 

Arī Valsts prezidenta dalība ANO Ģenerālās asamblejas atklāšanā Ņujorkā, tika izmantota, lai veidotu divpusējos kontaktus un veicinātu sadarbību ekonomikā. Valsts prezidents gan izmantoja iespēju šos jautājumus kuluāros pārrunāt ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, gan arī tikās ar finanšu ekspertiem. Piemēram, šīs vizītes laikā Latvijas ekonomiskā un politiskā situācija tika skaidrota starptautisko reitinga aģentūru pārstāvjiem, kas atbildīgi par Latvijas kredītreitinga noteikšanu.

 

 

Valsts prezidenta devums Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanā atspoguļojas arī citos ārvalstu braucienos, īpaši dalībā starptautiskajās konferencēs, kas veltītas ekonomikas jautājumiem. 2009. gada laikā Valsts prezidents piedalījās gan Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, gan arī Dalianā, Ķīnā, tāpat arī Briseles forumā, kur skaidroja Latvijas ekonomisko situāciju un iezīmēja investīciju iespējas Latvijā.

 

 

Vizītes laikā ASV 2009. gada maijā Valsts prezidents, skaidrojot Latvijas veikumu strukturālo reformu ieviešanā, uzstājās ar runām gan ietekmīgajā domnīcā The Brookings Institution, gan arī Jeilas un Vašingtonas universitātēs.

 

 

 

 

Papildus, viena no būtiskākajām katras vizītes sastāvdaļām ir bijusi Valsts prezidenta tikšanās un intervijas par ekonomikas jautājumiem ar ārvalstu žurnālistiem un viedokļu veidotājiem, ieskaitot tādus ievērojamus preses izdevumus kā the Wall Street Journal, The New York Times, The Washington Post, The Financial Times, CNBC, BCC, Bloomberg, Dow Jones un citiem.

 

Kā veiksmīgu valsts prezidenta ekonomikas veicināšanas darbības piemēru ārvalstu vizīšu laikā jāmin 2009. gada laikā attīstīto sadarbību ar Microsoft Corporation, veidojot projektu „Valodu krasts” Latvijā, lai attīstītu tehnoloģijas, kas atvieglotu mazo valodu lietošanu internetā un programmatūrās. Projekts pirmo reizi tika prezentēts Valsts prezidenta vizītes laikā Sietlā, ASV šī gada maijā tiekoties ar Microsoft Corporation vadītāju Stīvenu Balmeru. Pēc pusgadu ilga sagatavošanas posma 2009. gada decembrī darbu pie projekta sāka gan Latvijas valdība, gan Microsoft, gan arī Latvijas kompānijas Tilde.

 

 

Šīs sadarbības ietvaros tiks uzsākti divi pilotprojekti - mašīntulkošanas sistēmas izveide no latviešu uz angļu un no angļu uz latviešu valodu, kā arī "EuroTermBank.com" datubāzes paplašināšana. Valsts prezidents atzīmēja: „Projekts „Valodu krasts” nenoliedzami palīdzētu mūsu valstij veidot pozitīvu tēlu, nesot Latvijas vārdu pasaulē un parādot mūsu IT un valodu nozaru profesionālismu. Turklāt tas demonstrētu, ka esam gatavi radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību šinī mazo valodu tehnoloģiju nišas jomā, kas šobrīd vēl ir brīva, kā arī sniegtu ekonomisko impulsu Latvijas ekonomikai, jo šis projekts nozīmē investīcijas, darba vietas un augstu profesionāļu sagatavošanu informācijas tehnoloģiju, valodu un tulkošanas nozarēs.”

 

ES un NATO

 

 

Līdzās Latvijas ekonomikas veicināšanas pasākumiem Valsts prezidenta darbībā būtisks uzsvars likts arī uz tradicionālajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm – dalība Eiropas Savienībā un NATO. Valsts prezidents šī gada laikā ir uzstājies Eiropas Savienības parlamentā Strasbūrā, Francijā, kā arī piedalījās Eiropas Savienības un ASV vadītāju sanāksmē Prāgā. Būtiskākais 2009. gada notikums Eiropas Savienības kontekstā bija Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tādējādi darot Eiropu rīcībspējīgāku ārlietu jomā. Jāatzīmē, ka arī Eiropas Parlamenta jaunā priekšsēdētāja Jeržija Buzeka viena no pirmajām vizītēm bija tieši uz Latviju.

 

 

 

2009. gada pavasarī Valsts prezidents piedalījās NATO Samitā Strasbūrā un Kēlā, kur tika pieņemta deklarācija par alianses drošību, tajā paredzot arī jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādi. Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību sabalansēt alianses kolektīvās aizsardzības lomu un operācijas ārpus reģiona.

 

 

Runājot par Afganistānu, viens no galvenajiem Valda Zatlera uzsvariem bija nepieciešamība Aliansei vairāk ieklausīties Afganistānas kaimiņu viedokļos par procesiem valstī, ņemot vērā, ka Valsts prezidents iepriekšējā gada laikā bija ticies gandrīz ar visiem Afganistānas kaimiņvalstu līderiem un, cita starpā, arī apmainījies ar redzējumiem par NATO lomu Afganistānā.

 

 

2009. gada laikā Latvijā viesojušies divi NATO Ģenerālsekretāri- Jāps de Hops Shēfers un Aderss Fogs Rasmusens, lai apspriestu gan Latvijas un NATO turpmāko praktisko sadarbību, gan arī apmainītos ar redzējumu par Alianses tālāko stratēģisko virzību.

 

 

 

Baltijas valstu sadarbība

 

Turpinot darbu pie Baltijas valstu sadarbības veicināšanas, 2009. gada laikā notikušas vairāk kā desmit tikšanās ar Baltijas valstu augstām amatpersonām. Tajā skaitā ir bijušas vizītes Igaunijā un Lietuvā, kā arī Igaunijas un Lietuvas prezidentu vizītes Rīgā. Baltijas valstu sadarbība 2009. gadā ir īstenojusies gan kopīgā darbā NATO ietvaros, gan koordinējot Baltijas intereses Eiropas Savienībā, gan arī īstenojot kopīgus projektus valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanai.

 

 

Kopā ar Baltijas valstu prezidentiem tika organizēts skrējiens no Tallinas un Viļņas uz Rīgu Sirdspuksti Baltijai, lai atzīmētu Baltijas ceļa 20. gadadienu.

 

 

 

Atbalsts Eiropas Savienības Austrumu politikas valstīm demokrātijas veicināšanas procesos

 

Īstenojot šo Latvijas ārpolitikas virzienu, Valsts prezidents 2009. gada laikā ir vairākkārtīgi ticies ar visu Kaukāza valstu līderiem un pārrunājis šo valstu reformas Austrumu Partnerības kontekstā. Tāpat Valsts prezidents ir uzstājies ar publiskām uzrunām par šo tēmu dažādās auditorijās sākot no Erevānas universitātes Armēnijā un beidzot ar domnīcām un augstskolām ASV. Latvijas iespējas Austrumu partnerības attīstīšanā bija viena no centrālajām tēmām Valsts prezidenta uzrunā Eiropas Parlamentam Strasbūrā un Briseles forumā.

 

  

 

Saikne ar latviešu kopienu ārvalstīs

 

Katrā Valsts prezidenta ārvalstu vizītes laikā valstīs, kur ir latviešu kopiena, notikušas tikšanās ar latviešiem, tādējādi stiprinot saikni ar dzimteni. Valdis Zatlers tikās ar latviešiem Strasbūrā, Vašingtonā, Sietlā, Ņujorkā, Gruzijā, Azerbaidžānā, un Igaunijā. Jau par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās Valsts prezidenta uzrunas Pasaules Brīvo latviešu apvienības kongresā, kā arī Valda Zatlera video apsveikums tautiešiem valsts dibināšanas gadadienā.

 

 

 

Ārvalstu tūristu drošība Rīgā

 

2009.gada sākumā arvien plašāk izskanēja informācija par ārvalstu tūristu apkrāpšanas un fiziskas ietekmēšanas gadījumiem, kā rezultātā Valsts prezidents Valdis Zatlers vērsās pie atbildīgajām amatpersonām - iekšlietu ministres, ekonomikas ministra, ārlietu ministra un Rīgas domes priekšsēdētāja, uzsverot, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos šāda situācija ir īpaši kaitējoša valsts tēlam, prasot rīcības plānu ārvalstu pilsoņu drošības nodrošināšanai Rīgā, lai novērstu kriminālu nesodāmību un policijas bezspēcību šajā lietā.

 

 

Pēc Valsts prezidenta ierosinātās tikšanās 3.jūnijā Rīgas pilī ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem (iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, ārlietu ministru Māri Riekstiņu, ekonomikas ministru Arti Kamparu, Rīgas mēru Jāni Birku, Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju Andri Dzeni, Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieki Jāni Geduševu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Intu Ķuzi), sarunas dalībnieki pēc Valsts prezidenta aicinājuma apņēmās nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem normatīvajos aktos. Tā rezultātā kopš 20. oktobra aktīvi darbojas Satiksmes ministrijas paspārnē izveidota darba grupa par krāpniecības novēršanu taksometros un nozares sakārtošanu. Turklāt 2009.gada 3.oktobrī stājās spēkā Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība”, kuru galvenais mērķis ir novērst ārvalstu tūristu, kā arī Latvijas iedzīvotāju apkrāpšanas gadījumus izklaides vietās. Valdības pieņemtie grozījumi precizē gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta Licencēšanas komisijai ir tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt un anulēt alkoholisko dzērienu tirdzniecības speciālo atļauju (licenci) vai tajā norādīto darbības vietas ierakstu. Lai ierobežotu negodīgu uzņēmēju iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību konkrētā adresē, taču tajā pašā laikā neierobežotu ēkas īpašnieka tiesības nodot, izīrēt vai izmantot telpas uzņēmējdarbības veikšanai, Licencēšanas komisijai tiek piešķirtas tiesības anulēt speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietas ierakstu. Tas nozīmē, ka šajā vietā, konstatējot būtiskus un sistemātiskus pārkāpumus, vairs nevarēs turpināt darboties bārs vai cita izklaides vieta, kurā pārdod alkoholu.

 

Šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas otrajā lasījumā ir atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas dos pašvaldībām tiesības uzlikt sodus par pašvaldībā noteiktā maksimālā tarifa pārsniegšanu. Tāpat EM Iekšējā tirgus departamentam sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju ir jāveic aptauja par izstrādāto grozījumu redakciju Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”.

 

Jāatzīmē, ka kopš 2009.gada septembra nav saņemtas sūdzības saistībā ar tūristu apkrāpšanu uz Tūrisma attīstības valsts aģentūras Tourism Hotline - tūristu atbalsta telefonlīniju, kas sniedz konsultācijas un atbalstu problēmsituācijās, arī sūdzību un ieteikumu izteikšanai.

 

Arī Rīgas Dome ir īstenojusi vairākus pasākumus. Ir izveidota jauna pašvaldības policijas struktūra – Tūrisma nodaļa. Ikdienā tai ir jānodrošina sabiedriskā kārtība sabiedrības iecienītākajās apmeklējuma vietās. Bet nepieciešamības gadījumā – jāsniedz palīdzība ārvalstu viesiem, tai skaitā iepazīstinot ar mūsu pilsētā pieņemtām uzvedības normām, veidojot tiem priekšstatu par Rīgu, kā par drošu un tūristiem atsaucīgu pilsētu, kā arī aktīvi jāturpina iesāktais darbs pie negodprātīgo uzņēmēju darbības kontroles.