top_img
Valdis Zatlers

Valdis Zatlers

2010.gada darba pārskats

Likumdošana

Kopumā izsludināti 337 likumi. 

Saņemtie un izskatītie otrreizējās caurlūkošanas lūgumi:

Valsts prezidents 2010.gada laikā likumu otrreizējās caurlūkošanas lūgumus ir saņēmis 15 gadījumos.
 
2010.gadā Valsts prezidents ir atgriezis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai sešus likumus. Proti: likumu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, Maksātnespējas likumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu "Grozījumi Likumā par ostām", likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā” un likumu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
 

 
Pārējos (11) gadījumos Valsts prezidents otrreizējās caurlūkošanas lūgumus ir izvērtējis un nolēmis veto tiesības neizmantot.
 
Attiecībā uz šiem iesniegumiem Valsts prezidenta kanceleja ir organizējusi sanāksmes ar ieinteresēto pušu un ekspertu piedalīšanos nolūkā izvērtēt likumu otrreizējās caurlūkošanas pamatotību un nepieciešamību, kā arī pieprasījusi rakstveida atzinumus no atbildīgajām institūcijām un lietpratējiem. Atsevišķos gadījumos Valsts prezidents pieņēma lēmumu izsludināt apstrīdētos likumus, risinot problēmjautājumus ar citu normatīvo aktu pilnveidošanas palīdzību.
 

Par otrreizējai caurlūkošanai neatgrieztajiem (nenodotajiem) likumiem sīkāka informācija pieejama Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darba pārskatā, likumdošanas sadaļā.

Otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie likumi

Likums „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”

2010.gada 5.martā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 25.februārī Saeimā pieņemto likumu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, Valsts prezidents lūdza Saeimu izvērtēt, vai, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta  1.septembrī, tiek sasniegts likumdevēja iecerētais mērķis - liegt nepilngadīgajiem jebkādu iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jaunatnes alkohola lietošanas paradumiem. Vienlaicīgi Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību paredzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem gan pārdevējam, gan arī juridiskajai personai – alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētājam. Atkārtoti caurlūkojot likumu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, Saeima ņēma vērā Valsts prezidenta izteiktos iebildumus.

Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”

2010.gada 12.martā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 4.martā Saeimā pieņemto likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību veikt izvērtējumu likumā noteiktajām ārzemnieka tiesībām prasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja persona ir iegādājusies nekustamo īpašumu Latvijas Republikā. Valsts prezidents, ievērojot valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, ka pieņemtais likums var radīt Latvijas Republikai nevēlamu personu un neskaidras finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus, lūdza Saeimu pārliecināties, vai šie riski var tikt novērsti un vai valsts drošības iestādēm un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu likuma prasību izpildi, pieaugot uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.


Tāpat Valsts prezidents ir secinājis, ka Imigrācijas likuma noteiktais deleģējums Ministru kabinetam izdot virkni noteikumu pilnībā nav izpildīts. Tāpēc 2010.gada 18.martā Valsts prezidents nosūtīja Ministru prezidentam lūgumu sniegt informāciju par Ministru kabinetam deleģēto uzdevumu izpildes aizkavēšanās iemesliem un nodrošināt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanu. Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā” tika atkārtoti caurlūkots Saeimas sēdē 2010.gada 22.aprīlī, ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus.

Likums „Grozījumi Likumā par ostām”

Uzklausot Valsts kontroles, Konkurences padomes, komersantu, kā arī politisko organizāciju apvienības „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas deputātu viedokli, Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 27.maijā pieņemto likumu „Grozījumi Likumā par ostām”. Valsts prezidents lūdza likumdevēju precizēt grozījumus tādā veidā, lai tiktu sasniegts to paredzētais mērķis, proti, nodrošināt Latvijas valstij stratēģisku objektu – ostu – darbību ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad komersanti nespēj nodrošināt būtisku funkciju veikšanu, vienlaikus neradot iespēju ierobežot tirgus dalībnieku saimniecisko sacensību un mazināt pašu ostu konkurētspēju.


Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka kopumā būtu nepieciešama aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušo ostu darbību regulējošo tiesību normu pārskatīšana, tai skaitā nostiprinot likumā efektīvu tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Saeima, 2010.gada 12.jūlijā atkārtoti caurlūkojot likumu „Grozījumi Likumā par ostām”, ņēma vērā Valsts prezidenta iebildumus.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 16. jūnijā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, norādot, ka tā regulējums nav pilnīgs, ka saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu, kā arī, „izskatot likumprojektu „Elektronisko mediju likums” 3.lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās”. Valsts prezidents lūdza Saeimu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, tām likuma normām, kas saistītas ar valsts valodas lietošanu, norādot, ka sabiedrības integrācijas interesēs elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem nepieciešams noteikt īpaši atbalstošu režīmu valsts valodai, it sevišķi nosakot latviešu valodas minimālo lietojumu raidījumu kopējā apjomā.

 
Tāpat Valsts prezidents iestājās par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkurēt par labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Valsts prezidents uzsvēra, ka darbs pie minētā likuma uzlabošanas būtu jāturpina arī pēc tā caurlūkošanas un spēkā stāšanās.  Joprojām pastāv vairāki nozīmīgi jautājumi, kuri prasa rūpīgu likumdevēja izvērtējumu, tai skaitā jautājumi, kuri ir apskatīti Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas Viedoklī par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā.
 
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un Valsts valodas komisija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādē iesaistījās jau likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā un komisiju locekļi piedalījās Saeimas komisijas sēžu darbā. Konstitucionālo tiesību komisija 2010.gada 24.maijā sniedza rakstveida Viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā, kurā apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums, sniegts situācijas izvērtējums Latvijā, analizēts Saeimā otrajā lasījumā 2010.gada 15.aprīlī pieņemtais likumprojekts, kā arī izteikti priekšlikumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulējumam, it sevišķi, lai nostiprinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskas valsts iekārtā. Daļa Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikumi tika iestrādāti likumprojektā pirms 3.lasījuma, savukārt daļa viedoklī paustie argumenti tika ietverti Valsts prezidenta motivācijas rakstā, nododot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Maksātnespējas likums

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai  arī 2010.gada 17.jūnijā Saeimā pieņemto Maksātnespējas likumu. Valsts prezidents vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, bet lai regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.


Ievērojot risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, Valsts prezidents lūdza Saeimu arī apsvērt, vai likumā noteikto parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā, tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.


Valsts prezidents arī norādīja, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī.

Likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai arī 2010.gada 17.jūnija Saeimas sēdē pieņemto likumu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, atbalstot prasību par nepieciešamību nodrošināt reģistrētu politisko partiju vai partiju apvienību valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu mantiskā stāvokļa caurskatāmību. Valsts prezidents konstatēja, ka Saeima, pieņemot minēto likumu, nav ņēmusi vērā, ka politisko partiju vadības (valdes priekšsēdētāja un locekļu) statuss neatbilst valsts amatpersonas statusam. Tādējādi šo personu darbības regulēšana neietilpst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvaros. Tā kā Saeima nav paredzējusi kārtību šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai, līdz ar to nav noteikta politisko partiju vadības atbildība par pārkāpumiem. Tāpat nav arī atbilstošā regulējuma attiecībā uz kontrolējošo institūciju kompetenci, kas savukārt rada bažas par iespējamo kontroles pasākumu leģitimitāti.

 

Valdis Zatlers aicināja Saeimu apsvērt iespēju „pilnveidot jau spēkā esošo tiesību institūtu – informācijas par deputātu kandidātu publiskošanu, nepieciešamības gadījumā paplašinot spēkā esošo regulējumu”. Tāpat Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību konceptuāli izšķirties par valsts amatpersonas statusa noteikšanu vai nenoteikšanu politisko partiju valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem. Saeima 2010.gada 30.septembrī, atkārtoti caurlūkojot likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ņēma vērā Valsts prezidenta iebildumus.

Likumdošanas iniciatīva:

Par Neatkarības atjaunošanas dienu

Lai uzsvērtu un izceltu 1990.gada 4.maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” mērķi, kā arī, lai uzsvērtu Latvijas valstiskās neatkarības nozīmīgumu jaunākajām paaudzēm, 2010.gada 19.janvārī Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtīja Saeimai likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot izdarīt grozījumus likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantā, proti, aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” ar vārdiem “Neatkarības atjaunošanas diena”, nosakot, ka svētku diena 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Valsts prezidents informēja Saeimu, ka ideju – dēvēt 4.maija svētku dienu ikvienam saprotamā, simboliskā, Neatkarības deklarācijas mērķi atspoguļojošā un kodolīgākā nosaukumā, ir ierosinājuši Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Šo ideju ir apspriedusi arī Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanai izveidotā Goda komiteja.


Šobrīd augstāk norādītās Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas izskatīšanu turpina 10.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu. Jautājums par minētā likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām ir iekļauts Saeimas 2011.gada 20.janvāra darba kārtībā.

Citas aktivitātes likumdošanas jomā: 

2010.gada 17.novembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers izdevis ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska līdzparakstītu rīkojumu par darba grupas izveidi valsts protokola tiesiskā regulējuma izstrādei un ar to saistīto normatīvo aktu pilnveidošanai. Darba grupai līdz 2011.gada 1.martam uzdots izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas nosaka valsts protokola kārtību.

 

Valsts prezidenta darbība likumdošanas jomā skatāma arī kopsakarā ar Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas darbu, kas izveidota ar mērķi sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, sniegt viedokļus par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju. Šeit īpaši jāpiemin 2010.gadā sniegtais Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmuma saņemšanai.


2009.gada 29.decembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu aicināt Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt viedokli par Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (tā dēvētā „pensiju lieta”) 30.1.paragrāfā noteikto.


2010.gada 18.janvārī Konstitucionālo tiesību komisija sniedza apjomīgu rakstveida viedokli par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai Ministru kabineta darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas Republikas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Viedoklī analizēta Satversmes tiesas spriedumos attīstītās „būtiskuma teorijas” un parlamentāras demokrātijas principa piemērošana un no šīs teorijas izrietošās konsekvences.


Komisija no konstitucionālo tiesību zinātnes viedokļa vērtējusi parlamenta gribas veidošanos un izpausmes formas, no „būtiskuma teorijas” viedokļa vērtējusi Saeimas lēmuma pieņemšanai noteikto procedūru, kā arī devusi priekšlikumus, kas nodrošinātu ne vien līdzsvarotu un Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, bet arī norādītu uz nepieciešamību nākotnē ar Saeimas vispārēju likuma regulējumu noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku.