top_img
Darbības pārskati

Finanšu resursi un iestādes darbības rezultāti

Darbības stratēģijās plānotās budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros finansētās galvenās aktivitātes un to mērķi, plānotie darbības rezultāti, kā arī rezultātu izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums

VPK izlietotie līdzekļi 2010. gada 12 mēnešos ir 2190.3 tūkstoši latu jeb 94.4 % pret plānoto, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu to apjoms ir samazinājies par 123.8 tūkstoši latu jeb 5.4 %. Izdevumu apjoma samazinājums saistīts ar kopējā finansējuma apjoma samazinājumu, saimniecisku izdevumu izlietošanu, kā arī ar Valsts prezidenta darba kartības izmaiņām.


Nodrošinātas Čehijas, Somijas, Slovēnijas un Ukrainas prezidentu valsts  un oficiālās vizītes Latvijā, Valsts prezidenta ārvalstu vizītes uz Davosu (Šveice) (Pasaules ekonomikas forums), Helsinkiem (Somija) (Baltic Sea Action samits), Briseli (Beļģija) (Briseles Forums), Elmo (Vācija) (ASV Vācijas Maršala fonda seminārs) , Viļņu (Lietuva) (Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienas svinības), Kijevu (Ukraina) (Ukrainas prezidenta inaugurācijas ceremonija), Vankūveru (Kanāda) (Ziemas Olimpiskās spēles), Prāgu (Čehija) (ASV un Austrumeiropas valstu līderu tikšanās), Krakovu (Polija) (Polijas prezidenta bēru ceremonija), Maskavu (Krievija) (Uzvaras dienas svinības), Madridi (Spānija)(ES-Latīņamerikas valstu samits), Dohu (Katara) (Pasaules Ekonomikas forums), Tartu (Igaunija) (Baltijas Aizsardzības akadēmijas apmeklējums), Serbiju (Valsts vizīte), Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (Valsts vizīte), Čehiju (Valsts vizīte), ASV (Dalība ANO Ģenerālajā asamblejā), Briseli (Beļģija) (ASEM forums), Ķīnu (World EXPO 2010), Lisabonu (Portugāle) (NATO samits), Tripoli (Lībija) (ES - Āfrikas  valstu samits), Astanu (Kazahstāna) (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas samits), un Krieviju (Oficiālā vizīte).


Lai iepazītos ar reģionālajām aktualitātēm, Valdis Zatlers vizīšu ietvaros pērn apmeklēja 33 apdzīvotās vietas Latvijā, no kurām 12 bija plašākas reģionālās vizītes.


2010.gadā orga¬nizētas un nodrošinātas  ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu, tajā skaitā: ar Polijas prezidentu B.Komarovski, Lietuvas prezidenti D.Grībauskaiti, Igaunijas prezidentu T.H.Ilvesu, ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Pasaules bankas prezidentu R.Zēliku ar Vācijas ārlietu ministru vicekancleru G. Vestervelli,  Ungārijas ārlietu ministru H.E. dr Peteru Balāžu, ar Lietuvas ārlietu ministru A.Ažubalu, Izraēlas ārlietu ministru A.Libermanu, Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministru R.Almalki, Baltkrievijas ārlietu ministru S.Martinovu, Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētāju Noelu Kinsellu, Starptautiskā Tenisa federācijas prezidentu Frančesku Rīči Bītu, ASV Transporta pavēlniecības komandieri Dankanu Maknabu, Brazīlijas Ostu sekretariāta ministru Pedro Brito do Nascimento, NATO ģenerālsekretāru A.F.Rasmusenu, Afganistānas aizsardzības ministru Abdulu Rahimu Vardaku, Gruzijas Valsts kontrolieri Levan Bezhashvili, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāju S.Nariškinu, Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu J.Primakovu, EUFA prezidentu Mišelu Platinī, ASV Jūras spēku sekretāru R.Mabusu, starptautiskās labdarības organizācijas „Samaritan’s Purse” prezidentu un vadītāju Dr.Franklinu Grehemu, Amerikas latviešu apvienības programmas „Heritage Latvia” dalībniekiem un Vašingtonas Universitātes kora pārstāvjiem. Nodroši¬nāta dažādu pasākumu norise, tajā skaitā: vēstnieku akreditācijas, intervijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī tikšanās ar kultūras darbiniekiem, sportistiem, amatpersonām un politiķiem.


Notikušas sešas Vēsturnieku komisijas sēdes. Vēsturnieku komisija piedalījās Vācijas un Francijas vēsturnieku Latvijā noorganizētājā diskusijā Gētes institūta „No Elizejas līguma līdz vienotam vēstures redzējumam:  Francijas-Vācijas vēstures mācību grāmata – modelis citiem reģioniem”, piedalījās un nolasīja referātu  2010.gada novembrī Starptautiskā vēsturnieku konferencē Maskavā par aktuāliem Latvijas un Krievijas izpētes jautājumiem. Veikts sagatavošanas darbs un nodrošināta vēsturnieku komisijas locekļu dalība Starptautiskajā konferencē “1990.gads 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti”. Komisijas priekšsēdētājs profesors I.Feldmanis piedalījās Latvijas Okupācijas muzeja biedrības rīkotajā konferencē, kur nolasīja referātu par okupācijas jēdziena izpratni historiogrāfijā, un Latvijas radio diskusijās par aneksijas un inkorporācijas jēdzienu izpratni un lietošanu vēsturiskos pētījumos un ikdienas komunikācijā.  Komisijas loceklis A.Zunda piedalījās diskusijā Latvijas Televīzijā par bijušo Valsts prezidentu Kārli Ulmani un viņa lomu Latvijas vēsturē, Eiropas Komisijas rīkotajā diskusijā par Eiropas vēstures muzeja izveides projektu, sniedza interviju Latvijas Radio pat Latvijas-Krievijas 1920.gada miera līgumu Latvijas Radio organizētajā diskusijā par 8.un 9.maija skaidrojumu Latvijas vēsturē, piedalījās radio raidījumā par Latvijas dibināšanas vēstures jautājumiem – novembrī, kā arī radio raidījumā par britu izcilo politiķi V.Čerčilu – decembrī. Notikusi vēsturnieku komisijas locekļa H.Stroda grāmatas par cenzūru PSRS prezentācija Nacionālajā bibliotēkā. Komisijas locekļi piedalījušies kopīgi ar Okupācijas muzeju rīkotā konferencē, kas veltīta Latvijas Republikas okupācijas 70.gadadienas atcerei. Pabeigts darbs pie grāmatas „Latvijas vēsture” latviešu un krievu valodā un Vēsturnieku komisijas rakstu 26.sējuma, turpinās darbs pie grāmatas „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20 gadsimtā”. Komisijas priekšsēdētājs I.Feldmanis uzsācis darbu pie Latvijas vēsturnieku kongresa sagatavošanas. Kongress plānots 2011.gada septembrī.


Notikušas piecas Valsts valodas komisijas sēdes, vienā piedalījās Valsts prezidents. Sēdēs tika izskatīti jautājumi: par Valsts valodas komisijas mājas lapas atjaunošanu, latviešu valodas aģentūras darbību, elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un izmaiņām, kuras skārušas latviešu valodu pēdējā laikā, par ārzemju lektoriem un studentiem Latvijā, par latviešu valodas nozīmi projektā „Latvijas ilgtspējīgas Attīstības Stratēģija līdz 2030.gadam”.
 

 

Stratēģiskās analīzes komisija nodrošināja 6 sēdes un 7 ekspertu tematiskās darba grupas. Notikušas 5 Latvijas Foruma diskusijas. Notikusi SAK video diskusija ar tiešraidi www.saki.lv. Notikušas 4 apaļā galda diskusijas: „Vai Latvijai ir nepieciešama industriālā politika?”, „Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei”, „Inovāciju ierosmes izglītībai” un „Par situāciju izglītības jomā Latvijā”. Diskusijās piedalījās Latvijas Valsts prezidents.  Izstrādāti 4 ziņojumi: „Nodokļu sistēma un nodarbinātība  - aktuālie jautājumi ekonomikas atjaunošanai Latvijā”, „Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei”, „Inovatīvas ierosmes izglītībai” un „Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas ārvalstīs”. Nodrošināta www.saki.lv portāla darbība (raksti, blogi un video diskusijas).


Ir nodrošinātas 11 Valsts heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti 85 novadu, 1 pagasta un 2 pilsētu ģerboņi, 5 dzimtas iesniegtie ģerboņi, Rīgas ģerbonis un karogs, 10 valsts institūciju (Ministru kabineta, Valsts policijas, Aizsardzības ministrijas, NBS instruktoru skolas) un 4 pašvaldību apbalvojumi, apstiprināti 4 novadu karogi. Divas reizes izskatīti jautājumi, kas saistīti ar MK Noteikumu „Latvijas valsts karoga piemērošanas kārtība” izstrādi, divas reizes – jautājumi par LR valsts karoga tekstila paraugu krāsu kodu piemērošanu, kā arī Ārlietu ministrijas grafiskā stila izveides koncepcija. Izskatīti iesniegumi par Monētu namu darbību un trūkumiem Latvijas valsts karoga likumā. Komisija sniegusi 79 konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību ģerboņu un apbalvojumu izstrādi, atbilstoši Heraldikas nosacījumiem un mākslinieciskajiem kritērijiem. Notikušas: 3 darba grupas sēdes par VHK elektroniskās datu bāzes vēsturisko materiālu atlasi, tulkošanu, tekstu rediģēšanu un attēlu programmēšanu; 3 darba grupas sēdes, kas saistītas ar MK noteikumu „Latvijas valsts karoga piemērošanas kārtība” izstrādi, kā arī komisijas stratēģiju un aktualitātēm 2010-2011.gadā un 3 darba grupas sēdes par reliģisko institūciju un dzimtu ģerboņu reģistrēšanu, apkopošanu un sistematizāciju, par novadu ģerboņu izveides gaitu un aktuālajām problēmām, par Valsts apbalvojumu (ordeņu miniatūrās zīmes) izstrādes kvalitāti un precizējumiem jaunajā pasūtījumā Lietuvas naudas kaltuvei. VHK 2 reizes piedalījās LR Saeimas juridiskās komisijas darba grupas sēdēs par valsts apbalvojumu likuma grozījumiem.


Konstitucionālo tiesību komisija 2010.gadā sniegusi divus rakstveida viedokļus. Pēc Ministru prezidenta lūguma Valsts prezidentam 2010.gada 18.janvārī Konstitucionālo tiesību komisija sniedza viedokli „Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai” (saistībā ar Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma tā dēvētajā „pensiju lietā”). 2010.gada 24.maijā Konstitucionālo tiesību komisija sniedza viedokli „Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā”. Daļa viedoklī ietverto priekšlikumu tika izmantoti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta pilnveidošanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darbā. Valsts prezidenta motivācijas rakstā, nododot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, arī ietverti Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī paustie argumenti.


Konstitucionālo tiesību komisijas darbs noris, gan tiekoties klātienē, kā kopīgā sēde 2010.gada 10.augustā, tiekoties ar Valsts prezidentu, vai atsevišķu Konstitucionālo tiesību komisijas locekļu dalība 2010.gada 9.marta Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā apaļā galda diskusijā „Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei”, kā arī izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, ņemot vērā, ka komisijas priekšsēdētājs Egils Levits un komisijas locekle Ineta Ziemele savus tiešos darba pienākumus pilda ārpus Latvijas.