top_img
Darbības pārskati

Pārskata gada galvenās prioritātes un informācija par to īstenošanu

 

Pildot valsts vadītāja pienākumus Satversmē Valsts prezidentam noteikto tiesību un pienākumu ietvaros, 2009.gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers noteica trīs savas iekšpolitiskās darbības galvenos mērķus: pirmkārt, veicināt politisko un sociālo stabilitāti, kā arī sekmēt uzņēmējdarbību valstī; otrkārt, izmantot savas amata pilnvaras, lai sekmētu izsvērtu politisko lēmumu pieņemšanas procesu un, treškārt, veicināt pastāvīgu valsts varas dialogu ar sabiedrību. Savukārt savā ārpolitiskajā darbībā Valsts prezidents ir vadījies no šādām prioritātēm – pirmā, valsts ārējās drošības veicināšana un stratēģiskā partnerība ar ASV, otrā, valsts ārējo ekonomisko sakaru un sadarbības veicināšana, trešā, Baltijas valstu sadarbība un, ceturtā, atbalsts ES Austrumu partnerības dalībvalstīm demokrātijas veicināšanas procesos. 2009.gadā Valsts prezidenta kancelejas pamatprioritāte bija turpināt veiksmīgas Valsts prezidenta institūcijas darbības nodrošināšanu un Valsts prezidenta izvirzīto mērķu īstenošanu.

 

Valsts prezidenta kanceleja ir sniegusi nepieciešamo atbalstu Valsts prezidentam, īstenojot Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvas pilnvaras (pērn tika izsludināti 407 likumi, nodoti otrreizējai caurlūkošanai – 1, jaunas likumdošanas iniciatīvas – 2, pieteikumi Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei – 1), organizējot darba tikšanās ar valsts amatpersonām, politisko partiju pārstāvjiem, ārvalstu amatpersonām, kā arī ar 40 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Rīgas pilī, īstenojot 47 reģionālās vizītes Latvijas novados, rīkojot 30 uzņēmumu un 28 skolu apmeklējumus, īstenojot valsts augstākās amatpersonas patronāžu pasākumus, nodrošinot valsts vadītāja 55 intervijas nacionālajiem un starptautiskajiem medijiem, izskatot 387 apžēlošanas lietas, sagatavojot 248 valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas. Valsts prezidenta kanceleja izskatīja un atbildēja uz Valsts prezidentam adresēto korespondenci, kas 2009.gadā bija 10287 vienības.

 

Satversme nosaka, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus un izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. 2009.gadā Valdis Zatlers ir akreditējis 21 ārvalstu vēstnieku Latvijā, kā arī pasniedzis akreditācijas vēstules 14 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs. Valsts prezidenta kanceleja ir nodrošinājusi 21 Valsts prezidenta valsts un darba vizīti ārvalstīs, kā arī Tadžikistānas un Lietuvas prezidentu un Spānijas karaļa uzņemšanu Latvijā.

 

VPK nodrošināja komisiju un padomju, kas darbojas Valsts prezidenta paspārnē, darbu. Īpaši jāatzīmē, ka 2009.gadā Stratēģiskās analīzes komisijas darbība tika vērsta uz valsts attīstības un ilgtspējas veicināšanu, kā arī mazākumtautību dialoga stiprināšana, atsākot Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbu.

 

Budžeta programmu un apakšprogrammu rezultatīvo rādītāju izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem

 

Valsts prezidenta kancelejas izlietotie līdzekļi 2009.gada 12 mēnešos ir 2314.1 tūkst. latu jeb 93.6 % pret plānoto. Salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, to apjoms ir samazinājies par 772.1 tūkst. latu jeb 25%. Izdevumu apjoma samazinājums saistīts ar veiktajiem budžeta grozījumiem, samazinot finansējuma apjomu gan Valsts prezidenta ārpolitiskās darbības nodrošināšanai, gan vispārējām preču un pakalpojumu iegādēm. Finansējuma samazinājums attiecināms arī uz atlīdzībām, tādējādi 2009.gadā samazināts gan darbinieku skaits VPK, gan samazināts atalgojuma apmērs visiem darbiniekiem.

 

Nodrošinātas Valsts prezidenta ārvalstu vizītes uz Šveici, Franciju, Beļģiju, Igauniju, Lietuvu, Franciju un Vāciju NATO samita ietvaros, Čehiju (ES-ASV samits), Igauniju, Šveici, Dāniju, ASV, Tadžikistānu, Azerbaidžānu, Ķīnu, ASV, Vāciju, Poliju, Gruziju, Armēniju kā arī vietējās vizītes uz Ventspili, Aizputi, Tukumu, Preiļiem, Jēkabpili, Līvāniem, Ogri, Cēsīm, Rēzekni, Valmieru, Jaunjelgavu, Mazsalacu, Rūjienu, Dobeli, Alūksni, Api, Kuldīgu, Auci un Tērveti. Nodrošināta Tadžikistānas Valsts prezidenta Emomali Rahmona un V.M. Spānijas karaļa Huana Karlosa un V.M. Spānijas karalienes Sofijas valsts vizītes Latvijā. Organizētas un nodrošinātas ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu, tajā skaitā: ar ASV pilnvaroto pārstāvi Brūsu Rodžeru, ar Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas valsts ministru Giorgiju Baranidzi, ar Lietuvas ārlietu ministru Vigaudu Ušacku, Somijas ārlietu ministru Aleksanderu Stubbu, Turcijas ārlietu ministru Ali Babadžanu, Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu, Maķedonijas ārlietu ministru Antonio Milososki, Horvātijas ārlietu ministru Gordanu Jandrokaviču, Eiropas Cilvēktiesību Tiesas priekšsēdētāju Žanu Polu Kostu, Kanādas ārējās tirdzniecības un Āzijas-Klusā okeāna sadarbības ministru Stokvelu Deju, ASV Transporta pavēlniecības komandiera ģenerāli Dankanu Maknabu, Slovēnijas republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu V.E. Pavelu Gandaru, ASV senatoru Vainoviču, Gruzijas ārlietu ministru Grigolu Vašadzi, NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu, Austrālijas ārlietu ministru Mihaelu Špindelegeru, Slovākijas ārlietu ministru Miroslavu Lajčāku, Ķīnas tautas republikas vicepremjeru Hueju Ljanju, Gruzijas premjerministru Nikolozu Gilauri, Eiropas parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku, NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, Eiropas savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju, Armēnijas konstitucionālas tiesas pārstāvjiem, Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem. Nodroši­nāta dažādu pasākumu norise, tajā skaitā: vēstnieku akreditācijas, intervijas ar masu medijiem, kā arī tikšanās ar kultūras darbiniekiem, sportistiem, amatpersonām un politiķiem.

 

Izdots Vēsturnieku komisijas rakstu 24.sējums „Baltijas reģiona vēsture 20.gadsimta 40.-80.gados” un 25.sējums „Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940-1991”. Nolasīti referāti: „Latvijas valsts un Latvijas valsts ideja II pasaules kara laikā”, „Latvijas vēsturnieki par II Pasaules karu”. Organizēta starptautiska konference “Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures uztvere”. Veikti pētniecības darbi Vācijas Federālajā arhīvā un Vācijas Ārlietu ministrijas Politiskajā arhīvā. Vēstures komisijas locekļi 9.-10.jūlijā piedalījās starptautiskā konferencē Maskavā. Notikušas atsevišķu vēsturnieku komisijas locekļu tikšanās un diskusija ar Apvienotās Karalistes vēsturnieku Normanu Deivisu un piedalīšanās viņa grāmatas „Eiropas vēsture” prezentācijā. Notikušas piecas vēsturnieku komisijas sēdes.

 

Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi turpināja darbu pie jautājuma par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu, kā eksperti iesaistoties Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu apspriešanā un piedaloties atsevišķās Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs. Tāpat komisijas locekļi piedalījās Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas apspriešanā par civildienesta ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu.

 

2009.gada 18.martā Valsts prezidenta kanceleja kopā ar atsevišķiem komisijas locekļiem organizēja diskusiju „Politiskā reklāma un vēlēšanu sistēmas pilnveidošana”. Diskusijas centrālais jautājums – politiskās reklāmas ierobežojumu nepieciešamība vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas kontekstā. Savukārt 2009.gada 30.martā komisijas locekļi piedalījās Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisija rīkotajā apaļā galda diskusijā par turpmākajiem valsts politiskās situācijas attīstības scenārijiem.

 

Ņemot vērā, ka komisijas priekšsēdētājs Egils Levits un komisijas locekle Ineta Ziemele savus tiešos darba pienākumus pilda ārpus Latvijas, Konstitucionālo tiesību komisijas darbs norit, savstarpējai saziņai izmantojot komunikācijas līdzekļus. 2009.gadā Konstitucionālo tiesību komisijas sēdes ar komisijas locekļu un Valsts prezidenta dalību ir notikušas 12.februārī un 29.jūlijā.

 

Valsts valodas komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Moderno Valodu fakultāti organizēja starptautisko konferenci „Pazudis un atrasts tulkojumā”, kā arī, piedaloties ārvalstu vieslektoram, organizēta starptautiska komisijas sēde „Valodu varianti un valodas politika”. Sadarbībā ar Latvijas televīziju izveidots TV raidījums „Valodo novados”. Izdots rakstu krājums „Tulkojums-kultūrvēsturisks notikums II”. Notikušas regulāras Valsts valodas komisijas sēdes, kurās apspriesti valsts valodai un sabiedrībai aktuāli un svarīgi jautājumi – mazo skolu apdraudētība, datorlingvistiskie projekti, notikušas diskusijas par latgaliešu valodu, kā arī profesora Haralda Biezā atceres pasākums.

 

Stratēģiskās analīzes komisija nodrošināja 8 sēdes, 6 darba sanāksmes – diskusijas par ekonomiskās un sociālās situācijas risinājumiem valstī. Notikušas 12 Latvijas Foruma diskusijas 20 Latvijas pilsētās. Notikušas 7 apaļā galda diskusijas: „Par vidējā termiņa mērķiem un kritērijiem stratēģiskai rīcībai ekonomikas stabilizēšanai”, „Par neatliekamiem īstermiņa pasākumiem un vidēja termiņa mērķiem un ieteikumiem rīcībai sociālā jomā Latvijā”, „Par politisko situāciju un iespējamiem scenārijiem Latvijā”, „Par kultūras pieejamību krīzes situācijā”, „Par Latvijas Foruma rezultātiem un piedāvātajiem risinājumiem”, „Ārpolitikas aktualitātes” un diskusija ar banku vadītājiem. Izstrādāti 3 ziņojumi: „Skatījums uz situāciju Latvijas ekonomikā īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai”, „Skatījums uz sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai”, „Par sabiedrības noskaņojumu tendencēm”. Veikta sabiedriskās domas aptauja „Latvijas iedzīvotāju attieksme pret krīzi un iespējamo saeimas atlaišanas referendumu”. Notikušas 3 nozaru diskusijas: par komisijas pētījumu „Pirmsskola kā stiprs pamats sabiedrības attīstībai”, „Pilsoniskās izglītības loma un iespējas”, „Par pētījumiem un iestrādnēm IT jomā Latvijā un to komercializācijas potenciālu”. Notikusi preses konference par Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu „Skatījums uz situāciju Latvijas ekonomikā: īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai” un piecas Latvijas Foruma diskusijas.

 

Ir nodrošinātas 11 Valsts heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti: 15 pagastu ģerboņi, 27 novadu un 2 dzimtu ģerboņi, 5 valsts institūciju un 3 pašvaldības apbalvojumi (medaļas, Goda zīmes, Pateicības raksti); divas reizes vērtētas valsts apbalvojuma Atzinības krusta zīmējumu skices; divas reizes izskatīti un sagatavoti priekšlikumi likumprojektam „Latvijas valsts karoga likums”, izskatīts jautājums par institūcijas karoga lietošanu un izgatavošanu, par pašvaldību heraldikas veidošanas principiem. Divas reizes izskatīts LR Ārlietu ministrijas iesniegums par LR ģerboņa attēla izmantošanu. Sagatavots ekspertu atzinums Drošības policijai. Precizēts valsts karoga karmīnsarkanās krāsas tonis un iesniegta par to informācija laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”. Sniegtas 3 konsultācijas Ārlietu ministrijas Valsts protokola nodaļai sakarā ar LR Ārlietu ministrijas gatavoto likumprojektu „Latvijas valsts karoga likums”, kā arī sagatavoti un iesniegti ieteikumi grozījumiem likumā „Par Latvijas valsts karogu”. Notikusi grāmatas „Latvijas ģerboņi” prezentācija ar Valsts prezidenta piedalīšanos, kā arī izdots grāmatas papildinājums, uzdāvinātas 350 grāmatas pagastu bibliotēkām. Notikušas četras darba grupas sēdes par VHK elektroniskās datu bāzes izveides principiem un atbilstošu grafisko dizainu. Notikusi viena darba grupas sēde, kurā piedalījās LR Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, par grozījumiem un papildinājumiem likumā „Par Latvijas valsts karogu”.

 

Līdzdalība LR Ārlietu ministrijas rīkotā seminārā valsts karoga ražotājiem, piedalīšanās LR Saeimas Juridiskās komisijas darba grupas 5 sēdēs par valsts apbalvojumu likuma grozījumiem. Sagatavoti 3 informatīvi materiāli Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai par novadu ģerboņu izveides principiem. Sagatavots informatīvi ilustratīvs materiāls Pašvaldību savienības žurnālam „LOGS” par ģerboņu izveides principiem un to sagatavošanu. Sniegtas 36 konsultācijas pašvaldību vadībām par novadu ģerboņu un apbalvojumu veidošanu. Sagatavoti materiāli un sniegta informācija masu medijiem: „Latvijas Avīze”, TV raidījumam „Nekā personīga”, par LR valsts karoga lietošanas jautājumiem un pašvaldību heraldiku.
 

 

 

Pārskats par iestādes vadības un darbības uzlabošanas sistēmām efektīvas darbības nodrošināšanai

 

 

VPK 2009.gadā stājušies spēkā vairāki iekšējie normatīvie akti, kas vērsti uz iestādes darba kvalitātes uzlabošanu, tiesiskā regulējuma sakārtošanu un darbības efektiviziāciju.

 

2009.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns Latvijas Valsts prezidenta kancelejas nolikums, 2009.gadā izstrādāti un stājušies spēkā VPK struktūrvienību – Apžēlošanas dienesta, Preses dienesta, Sekretariāta, Lietvedības nodaļas, Finanšu uzskaites nodaļas, Saimniecības nodaļas, Informāciju tehnoloģiju nodaļas – nolikumi.

 

Ņemot vērā likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka VPK pārzina Valsts prezidenta lietvedību, būtiski ir VPK pieņemtie normatīvie akti, kas saistīti ar korespondences apriti VPK kā Elektroniskā veidā saņemto dokumentu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, un elektroniski saņemto dokumentu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, aprites kārtība, Latvijas Valsts prezidenta korespondences - apsveikuma vēstuļu, pateicības vēstuļu un līdzjūtības vēstuļu sagatavošanas kārtība, Paraksta tiesību izmantošanas kārtība Latvijas Valsts prezidenta kancelejā.

 

2009.gadā ir stājušās spēkā vairāki normatīvie akti, kas regulē VPK resursu izlietojumu: Kārtība, kādā Latvijas Valsts prezidenta kancelejā kārto grāmatvedības uzskaiti, Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, Kārtība, kādā Valsts prezidenta kancelejas darbinieki izmanto Valsts prezidenta kancelejas īpašumā un lietošanā esošos transportlīdzekļus, Kārtība, kādā Latvijas Valsts prezidenta kancelejā tiek izmantoti līdzekļi reprezentācijas vajadzībām, Kārtība par jaunievēlētā Valsts prezidenta un personas, kas ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, darbības nodrošināšanu.

 

2009.gada 7.oktobrī spēkā stājās Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ētikas kodekss. Ētikas kodeksa mērķi ir veicināt darbinieku godprātīgu darbu sabiedrības interesēs, uzlabot VPK darba kultūru, veicināt sabiedrības uzticību Valsts prezidenta institūtam un VPK, kā arī novērst iespējamos interešu konfliktus.

 

Ar 2009.gada 2.novembra rīkojumu Nr.2009/2-080 tika ieviesta jauna kārtība, kādā VPK darbinieki iepazīstas ar iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, izveidojot VPK Normatīvo aktu sistēmu (NAS), kurā visi iekšējie normatīvie dokumenti tiek publicēti elektroniski. Ar NAS ieviešanu tiek nodrošināta ātra un efektīva darbinieku piekļuve visiem VPK iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, atvieglota pārraudzība pār darbinieku iepazīstināšanu ar dokumentiem, kā arī ietaupīti iestādes materiālie resursi.