top_img
Jaunumi
Pilnveidojot ārpusģimenes aprūpi Latvijā, primāri jāievēro bērnu vajadzības un
intereses
01.11.2017

2017. gada 1. novembrī Rīgas pilī konferencē “Bērna vajadzības – ideāli un realitāte ārpusģimenes aprūpē” notika plaša ārpusģimenes aprūpes jomas speciālistu diskusija par bērnu vajadzībām ārpusģimenes aprūpē un valstī īstenoto deinstitucionalizācijas procesu.

 

Konferencē piedalījās gandrīz 400 ārpusģimenes aprūpes jomas profesionāļi un lēmumu pieņēmēji: Saeimas un pašvaldību deputāti, valsts pārvaldes pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu vadītāji, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, kā arī citu aprūpes formu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

 

Domājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem bērnu ārpusģimenes aprūpē, Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone visu reformu un naudas plūsmu centrā aicināja nolikt bērnu un vienmēr vaicāt – kas ir labākais bērnam? “Katram bērnam nepieciešama ģimene, māju sajūta un vide, kurā augt mīlestības un drošības gaisotnē,” uzsvēra Iveta Vējone, paužot pārliecību, ka bērnunami to nekad nevarēs nodrošināt pat ar vislabāk krāsotajām sienām, jaunākajām rotaļlietām un mazākām grupiņām. Viņa aicināja sniegt lielāku atbalstu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem un nodrošināt, ka ārpusģimenē esošie līdzekļi seko bērnam, nevis iestādēm. Valsts prezidenta kundze arī aicināja mācīties no labās pieredzes SOS Bērnu ciematos un ģimeņu atbalsta centros.

 

Labklājības ministrs Jānis Reirs, uzrunājot klātesošos, pauda: “Ne tik sen sabiedrību pāršalca liecības par tā dēvēto “sistēmas bērnu” ikdienu. Ar nožēlu man jāatzīst, ka šādu ikdienu piedzīvo daļa Latvijā dzīvojošo bērnu un jauniešu. Tāpēc vēlos valsts vārdā atvainoties gan tiem, kuru dzīves tika salauztas uz neatgriešanos, gan tiem, kuri, neskatoties uz milzīgo pārestību, ir spējuši izveidot savu dzīvi! Es gribu atvainoties par to, ka vēl joprojām Latvijā pastāv bērnunami un citas līdzīgas institūcijas, lai gan valsts ir deklarējusi, ka ikvienam bērnam būtu jāaug ģimenē. Ja ne savā, tad ģimenē, kas ir gatava ziedot savu laiku un enerģiju, lai palīdzētu tiem, kuriem gājis grūti. Un pirmais solis, lai nāktu pretim bērniem, kas ieguvuši jaunu ģimeni, jaunas mājas, – esmu iesniedzis Saeimā grozījumus, lai apturētu ārzemju adopciju un bērnu sūtīšanu viesģimeņu programmās no audžuģimenēm.”

 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja atzīmēja: “Ar šo konferenci vēlamies aicināt lēmumu pieņēmējus, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu un lemjot par bērnu likteņiem ārpusģimenes aprūpē, rīkoties pēc vislabākās sirdsapziņas un pēc būtības iedziļinoties ikviena bērna vajadzībās. Bērna vislabākajās interesēs ir izaugt ģimenē. Ja tas nav iespējams bioloģiskajā ģimenē, tad uz ilgāku vai īsāku laiku ir jārod jauna ģimene. Svarīgi, lai, nonākot ģimenē, bērnu tur sagaida labi sagatavoti, motivēti un stabili audžuvecāki (aizbildņi vai adoptētāji), kuri izprot sāpinātu bērnu vajadzības un prot uz tām adekvāti atbildēt. Lai tas tā notiku, nozīmīgi jāpalielina arī valsts un pašvaldības atbalsts ģimenēm, kuras uzņemas rūpes par pieņemtajiem bērniem.”

 

Ar emocionālu runu konferences dalībniekus uzrunāja bijušais “sistēmas bērns” Karīna Pētersone. Savukārt ar ārvalstu pieredzi ārpusģimenes aprūpes jomas dalījās eksperti no Čehijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Labklājības ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji konferences dalībniekiem sniedza savu redzējumu par deinstitucionalizācijas projektu un tā ieviešanu Latvijā.

 

 

Konferenci organizēja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.