top_img
Vēsturiskais Lāčplēša Kara ordenis

Ordeņa saņēmēji

I šķiras Lāčplēša Kara ordenis tā pastāvēšanas astoņos gados piešķirts 11 personām – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, igauņu ģenerālim Johanam Laidoneram, poļu maršalam Juzefam Pilsudskim, franču maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanenam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un Ministru prezidentam Benito Musolini, kā arī Beļģijas karalim Albertam I.

 

II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), savukārt III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).

 

 
1929.gada 11.novembra svinībās tika ierosināts nodibināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrību. Tā pilnīgi noformējās 1931.gada 19.novembrī. Biedrība darbojās līdz padomju okupācijai. Biedrības darbība tika atjaunota 1947.gadā Vācijā Eslingenā. Vēlāk biedrības valde savu darbību pārcēla uz ASV. Biedrības nodaļas darbojās arī Anglijā, Austrālijā, Kanādā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Šobrīd biedrība ir izbeigusi darbību.
 
Ik pēc pieciem gadiem Valsts prezidents rīkoja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimeņu tuvināšanās vakaru ar banketu un vērtīgu dāvanu pasniegšanu (piemēram, servīze ar ordeņa simboliku), uz Ziemassvētkiem ordeņa kavalieru bērni saņēma nelielas dāvaniņas. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrība no 1933.gada 11.novembra izdeva žurnālu „Lāčplēsis”.
 
Līdz ar latviešiem – Latvijas armijas karavīriem un latviešu strēlniekiem – ordeni saņēmuši: 11 lietuvieši, 47 vācieši, 15 krievi, 9 poļi, 6 igauņi, 4 ebreji un 3 baltkrievi. Ar III šķiras ordeni apbalvotas arī trīs sievietes – Valija Veščunas-Jansone, Līna Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglevica. Ar ordeni apbalvoti Igaunijas, Polijas, Somijas, Francijas, Čehoslovākijas, Lietuvas, Dānijas, Itālijas, Beļģijas, ASV un Japānas armijas karavīri.
 
Ar ordeni apbalvotas ne tikai personas, bet arī Verdenas cietoksnis par tā aizstāvju varonību Pirmajā pasaules karā. Savulaik spriests, ka latviešu strēlnieki varējuši cariskās Krievijas apbalvojumu – Sv.Jura ordeni vai Jura krustu – apmainīt pret Lāčplēša Kara ordeni. Tas neatbilst patiesībai.